Mūsdienās pilsētas daudz vairāk nekā valstis savā starpā konkurē par jaunu iedzīvotāju piesaisti, tādēļ nekustamo īpašumu attīstītājiem jādomā, kā pilsētas padarīt pievilcīgākas, šodien atzina “Baltic Real Estate Leaders Forum” paneļdiskusijas dalībnieki.

“Skanstes attīstības aģentūras” rīkotājdirektors Mārtiņš Vanags sacīja, ka Eiropā ir vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, kuri strādā valstī, kas nav viņu izcelsmes valsts. Uzņēmuma “Teleport” veiktā 120 000 ekonomiski aktīvu cilvēku aptaujas dati liecina, ka svarīgākie faktori, lai pārceltos uz kādu pilsētu, ir zems piesārņojums, zemas dzīvesvietas izmaksas, zema kriminogēnā situācija, kā arī tolerance, kas ir īpaši svarīgi starptautiskajam biznesam.

“Pilsētai ir jāattīstās tajā virzienā, kas patīk investoriem, – augsti kvalificēti darbinieki vēlas dzīvot kvalitatīvā vidē un viņi vēlas dzīvot centrā. Rīgā patlaban tikai 3,4% iedzīvotāju dzīvo pilsētas centrā, bet Stokholmā centrā dzīvo 32%, Berlīnē – 9,2%. Rīgā 73% dzīvo padomju laika mājokļos. Aktīvākā iedzīvotāju daļa vēlas pārcelties kur citur,” sacīja Vanags.

Viņaprāt, par Rīgas jauno centru veidojas Skanstes rajons, kur pēc pāris gadiem atradīsies arvien vairāk dažādu kompāniju biroju, kultūras iestāžu un dzīvos arvien vairāk augsti kvalificētu cilvēku jeb tā saucamā Z paaudze. “Konkurencē par iedzīvotāju piesaisti Rīga izskatās labi, jo mums ir ko piedāvāt mobilajam darbaspēkam,” sacīja Vanags.

Arī Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Mindaugs Statuļevičs norādīja, ka cilvēkam pilsētā jājūtas labi, un, piemēram, atbilstoši aptauju datiem Viļņā ir vislielākais laimīgo cilvēku īpatsvars starp Eiropas Savienības galvaspilsētām. “Pilsētas arvien straujāk aug, tiesa, tas neattiecas uz Rīgu. Viļņa un Tallina aug un ļoti konkurē savā starpā par iedzīvotāju un investoru piesaisti,” uzsvēra Statuļevičs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban izveidojusies tendence būvēt “pilsētu pilsētā”, tādējādi veidojot kopienas, kurās cilvēki viens otru pazīst, kurās ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, kā arī kvalitatīva dzīves vide. Šādas kopienas var veidot tuvu centram, tādējādi attīstot arī pašu pilsētas centru.

Savukārt Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “E.L.L.” padomes loceklis Indreks Moorats uzsvēra, ka sen beigušies tie laiki, kad attīstītāji domāja tikai par ēkām. “Mums tagad ir jādomā par dzīvei pievilcīgas vides veidošanu, kultūras pieejamību, aktīvā dzīvesveida iespējām,” sacīja Moorats.

Jau vēstīts, ka šodien Rīgā norisinās Baltijas ikgadējais nekustamā īpašuma nozares forums, kas šogad sevi piesaka ar jaunu zīmolu – “Baltic Real Estate Leaders Forum“.

Informācija: BNS

Foto: Pixabay.com