Latvijā ir pamats gaidīt tālāku kreditēšanas rādītāju atveseļošanos, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

“Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda “Izsalkušam viss gardi vārīts” patiesību. Pat nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss, kas stiprinās Latvijas ekonomikas veselību. Septembrī pieauga gan kopējais iekšzemes kredītportfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms, gan arī nefinanšu sabiedrību kreditēšana. Nedaudz augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums,” teica Purviņš.

Banku iekšzemes kredītu atlikums septembrī palielinājās par 0,2% salīdzinājumā ar augusta beigām, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 2,2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām – par 0,3%. Ceturto mēnesi vienā tempā (par 0,2%) saruka mājokļa kredītu atlikums.

Savukārt kopējais iekšzemes kredītu gada pieauguma temps septembrī sasniedza 2%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apmērs auga par 0,1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmērs samazinājās par 2,7%. Vienlaikus no jauna izsniegto kredītu apmērs (neskaitot pārskatītos kredītus) septembrī par 12,3% pārsniedza augusta un par 34,7% – pērnā gada septembra rādītājus.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī salīdzinājumā ar augusta beigām palielinājās par 0,1%, to gada kāpuma tempam veidojot 9,7%. Uzņēmumu noguldījumi septembrī palielinājās par 0,3%, bet gada laikā – par 13%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi praktiski nemainījās, bet gada laikā auga par 7%.

“Kreditēšanas pieauguma atjaunošanās un mērena noguldījumu kāpuma saglabāšanās veicinās turpmāku ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas. Arī 2016.gada septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums liecina, ka situācija kredītu tirgū ir iedrošinoša, – trešajā ceturksnī un prognozējami ceturtajā ceturksnī kredītu standarti ir nemainīgi, savukārt kredītu pieprasījums gan no uzņēmumu, gan no mājsaimniecību puses trešajā ceturksnī audzis, un gaidāms neliels tā kāpums arī ceturtajā ceturksnī,” pauda Purviņš.

Viņš arī minēja, ka vispārējais tirgus dalībnieku noskaņojums saglabājas pozitīvs, turpināsies arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemo procentu likmju līmeni, tādēļ ir pamats gaidīt tālāku kreditēšanas rādītāju atveseļošanos. Tostarp kredītportfeļa gada pieaugums nefinanšu uzņēmumiem jau atjaunojies, un ir pamats nākamajā gadā gaidīt arī kāpumu mājsaimniecību kreditēšanas jomā.

“Uzņēmumu kredītportfeļa kāpumu lielā mērā veicinās Eiropas Savienības fondu aktīva izmantošana, bet mājsaimniecību kreditēšanas atjaunošanos – valdībai turpinātā mājokļa kreditēšanas atbalsta programma, augoša nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un patēriņa kreditēšanas kāpums,” sacīja Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2016.gada septembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 12,704 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 10,713 miljardi eiro.


Informācija: BNS

Saistītās tēmas: Bankaskreditēšananoguldījumi

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube