Facebook profils “Pilsēta cilvēkiem”  veicis salīdzinājumu ar divām pilsētām – Rīgu, pilsētu Latvijā, ar aptuveni 640 000 iedzīvotāju un Aļmetjevsku, pilsētu Krievijā, ar aptuveni 150 000 iedzīvotāju.

Pirms apmēram gada Krievijas pilsētā Aļmatjevskā tika pieņemts lēmums par jaunu velo un gājēju celiņu izbūvi, lai padarītu drošāku, ērtāku un patīkamāku gājēju, velosipēdistu un autovadītāju ikdienu. Šādu cilvēku plūsmas nodalīšanu izmanto teju katrā Rietumeiropas valstī, arī Latvijā.

Šī projekta izveidē tika nolīgts valstī pazīstams pilsētvides plānotājs Mikaels Kolville-Andersens (Mikael Colville-Andersen) un “Copenhagenize Design Company” komanda, kas kopējiem spēkiem izstrādāja atbilstošu un modernu veloinfrastruktūru. Plāns un koncepcija tika izstrādāti ātri, un jau šī gada 29. maijā veloparādes ietvaros (dalībnieku skaits ~1000) svinīgi tika sākta pirmā veloceļa izbūve.

Kā informē pats Mikaels, darbs pie veloceliņu izveides bija izaicinājumu pilns, jo Aļmetjevskā, līdzīgi kā citur Krievijā, nebija nekādu labās prakses standartu. Piemēram, pirms veloceliņu izbūves pilsētas Satiksmes departaments viņam rādīja dažādus ceļa zīmju un ceļu horizontālā marķējuma paraugus, prasot, kuri būtu labāki, jo standartu gluži vienkārši nebija. Aļmetjevskas Satiksmes departaments saskārās arī ar luksoforu problēmu – Krievijā neviens neražoja luksoforus ar velosipēdu simboliem, tādēļ viņi improvizēja, paši izgriežot velosimbolus uz vinila uzlīmēm, tādējādi izveidojot atbilstošus luksoforus.

Nesavtīgais darbs savas pilsētas labā ir atmaksājies ar uzviju – šīs būvsezonas laikā pilsētas centrālajā daļā izveidots iespaidīgs 50 kilometrus garš veloceliņu tīkls, turklāt pats iespaidīgākais ir tas, ka šo 50 kilometru izbūves izmaksas bija tikai 3,6 miljoni eiro (salīdzinājumam – Krišjāņa Barona ielas izmaksas šobrīd jau sasniegušas 3,5 miljonus eiro). Aļmetjevska neapstāsies pie sasniegtā, jo tuvāko gadu laikā plāno izbūvēt vēl vairāk nekā 200 km veloinfrastruktūras, lai pilsētā būtu izveidots minimālais nepieciešamais veloceliņu tīkls, kas savienotu visas apkaimes.

Savukārt Rīgā, pilsētā, kuras mērs jau pirms 3 gadiem kā vienu no savām prioritātēm noteica veloinfrastruktūras izbūvi, kā arī pats mēdz pārvietoties ar velosipēdu (vismaz publicitātes ietvaros), šogad izveidots aptuveni 1 kilometrs veloinfrastruktūras.
Nākamgad Rīga plāno tērēt 2,2 miljonus eiro “velotransporta attīstības programmai”, aptuveni 40% mazāk, nekā šogad iztērēja Aļmetjevska. Bet vai mēs sagaidīsim kaut 50% no Aļmetjevskā šogad paveiktā?

Tā nu, lūk, ir viela pārdomām…

Avots

Saistītās tēmas: AļmetjevskainfrastruktūrakrievijaRīgaVeloceļs

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube