Vecāki vienmēr jūtas bēdīgi un skumji, kad redz savus bērnus nelaimīgus. Tā vien gribas pieiet klāt un darīt visu, lai tik bērnam atņemtu šīs ciešanas un bēdas pat, ja to iemesls ir tieši vecāki.

Tomēr mums jāatceras, ka redzēt bērnu nelaimīgu ir blakusparādība mācību procesam.

Konstanti būt laimīgiem patiesībā ir ļoti neiespējami. Un cenšanās darīt visu, lai bērns ir laimīgs, tam rada iespaidu, ka viss dzīve notiek viegli un bez problēmām. Šādā veidā bērns neiemācās, kā tikt galā ar situāciju dažādību. Neļaujat bērnam izjust otru pusi no tā, kā būt cilvēkam – negatīvās emocijas un ciešanas.

Nereti šādas ciešanas mūs māca un iepazīstina ar konkrētās dzīves mācībām. Tāpat ir arī ar mūsu bērniem. Reizēm tiem jāļauj būt nelaimīgiem, lai kaut ko no tā iemācītos. Mēs neaugam un neattīstāmies, ja mūsu priekšā nav pārbaudījumu.

Lieliska vecāka pazīme ir prasme mācīt un efektīvi disciplinēt. Tā kā vecāki ir pirmie bērna skolotāji, tādēļ tā ir mūsu atbildība iemācīt atbildību, cieņu pret citiem, iemācīt atšķirt labo un sliktā un to, kādas ir sekas sliktai rīcībai. Uzaugšana mājā, kurā nav nekādu noteikumu, iespēju mācīties un augt garīgi, nereti noved pie problēmām vēlākajos bērna dzīves gados.

Arī dažādi pētījumi liecina, ka neefektīva audzināšana un disciplīnas trūkums izraisa akadēmiskās problēmas, uzvedības traucējumus, garīgas un emocionālas problēmas.

Tas, ka tavs bērns nereti mēdz būt nelaimīgs, nenozīmē, ka esi slikta mamma vai tētis. Ir svarīgi šajā laikā mācīt, ka šādas izjūtas nedrīkst atturēt no mācīšanās un mērķu sasniegšanas. Negatīvas emocijas neatbrīvo no atbildības un pienākumiem. Jā, dažkārt šķiet nežēlīgi ļaut bērnam mocīties, tomēr tā ir mācība, tas ir bērna izzināšanas process, kuru tam jāļauj izdzīvot pašam.

Tu neesi slikti audzinājusi savu bērnu, ja tas ar jums nerunā nedēļu, jo uzlikāt tam mājas arestu par sliktām atzīmēm. Tu neesi slikti audzinājusi, ja bērns uz tevi dusmojas, jo liki mazgāt traukus. Tu esi lielisks paraugs, kas māca, ka katrai darbībai ir pretdarbība un par katru darbību jānes atbildība.

Vecāki māca nepadoties un cīnīties par saviem mērķiem. Māca, ka dažkārt mums nākas darīt to, ko nereti nevēlamies darīt. Un vecāki māca, ka dažreiz mēs būsim nelaimīgi, bet ir jāmāk ar to sadzīvot un neļaut tam nomākt iespēju atkal būt laimīgiem.

Disciplinēti bērni izaug par veiksmīgiem un cienījamiem cilvēkiem. Un tad, kad tiem pašiem būs bērni, ticiet, viņi jums pateiksies par savu audzināšanu. Pateiksies par nelaimīgiem dzīves mirkļiem un to, ka problēmsituācijas nācās risināt pašiem. Pateikties, ka ticējāt viņu spējām un varēšanai! 🙂