Latvijas pārtikas produktu noieta sekmēšana, piemērojot zaļā iepirkuma prasības publiskajos iepirkumos, vērtējama pozitīvi, tomēr nepieciešamā dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās jeb “Zaļajā” un “Bordo” karotītē sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājiem, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem, secināts risku analīzes uzņēmuma SIA “FWD Associates” datu analīzē.

Kā informēja uzņēmuma valdes locekle Ilze Lapiņa, kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi – 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji, 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.

Viņa gan atturējās minēt konkrētus ražotājus, taču norādīja, ka tie pārstāv maizes, piena, augļu pārstrādes un gaļas ražošanas jomas. Šie ražotāji norādījuši uz nepilnībām saistībā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ieviešanu, kas paredzēta kā viens no zaļā iepirkuma instrumentiem, nodrošinot ražotājiem priekšrocības, startējot publiskajos iepirkumos ar “Zaļās” un “Bordo” karotītes produktiem.

“Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka realitātē dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās sadārdzina produktu, nereti rada zaudējumus ražotājiem, kropļo konkurenci un izdara milzu pakalpojumu importa vairumtirgotājiem. Ražotāji, kuri jau ieguvuši kādu no karotītēm, atzīst, ka šīs emblēmas realitātē radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Uzņēmēji arī atzina, ka tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai un tas neesot faktors, kas palīdzētu pārdošanā. Arī patērētājiem tas neesot noteicošais faktors produkta izvēlē, jo lielākoties izvēli nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes,” norādīja Liepiņa.

Ražotāji un iepirkumu veicēji tika arī iztaujāti, vai “Zaļās” un “Bordo” karotītes produkti nozīmē augstākus kvalitātes standartus. Aptaujātie ražotāji atzinuši, ka šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka citiem produktiem ir zemāka kvalitāte. Turklāt daļa uzņēmēju uzsver, ka nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu kritērijus nepieciešams uzlabot, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem.

“Vairāki ražotāji kritizē kontroles mehānismus, kas var atturēt uzņēmējus no dalības publisko iepirkumu konkursos. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka joprojām notiek produktu aizvietošana, – veicot piegādes, “karotīšu” produkti tiek aizstāti ar produktiem bez emblēmām, tomēr kontroles un pašu pasūtītāju aktivitāte nav pietiekama, lai to izskaustu. Arī pašvaldības un skolas ir atzinušas, ka iepirkumu procesā vismaz reizi ir sastapušies ar “karotītes” produktu aizvietošanu ar produktiem bez šīm emblēmām,” norādīja uzņēmumu pārstāve.

Viņa skaidroja, ka Lietuvas un Igaunijas ražotāji aptaujā atzinuši, ka nav zinājuši par iespēju iegūt “Zaļo” un “Bordo” karotīti, “tāpēc Latvijas valsts un pašvaldību iepirkumu jomā nejaucas”.

Tāpat ārvalstu pārtikas ražotāju pārstāvji uzskata, ka reklāmas par “karotītēm” rada maldīgu iespaidu, ka šo emblēmu iespējams iegūt vien Latvijā ražotiem produktiem, taču attiecīgie normatīvie akti neliedz arī citu valstu uzņēmumiem uz to pretendēt.

“Turklāt priekšrocību faktoru iepirkumos un Eiropas Savienības fondu apgūšanā visi aptaujātie ārvalstu uzņēmumi atzīst par konkurences ierobežošanu no Latvijas valdības puses. Daži no ārvalstu ražotājiem min, ka šādi ierobežojumi var radīt atbildes gājienus Lietuvā un Igaunijā, lai līdzīgi ierobežotu Latvijas ražotāju iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos šajās valstīs,” norādīja Liepiņa.

Viņa arī sacīja, ka iepirkumos būtu nepieciešams vērtēt galvenokārt produkta cenas un kvalitātes attiecību, nevis automātiski dot priekšroku kādas konkrētas emblēmas produktiem – pat tad, ja līdzvērtīgas kvalitātes produkts startē ar zemāku cenu.

“Lielākā daļa no aptaujātajiem ražotājiem izteikuši vēlmi nākt klajā ar priekšlikumiem likumdošanas izmaiņām, lai uzlabotu situāciju pārtikas ražošanas nozarē. Pašlaik esam saņēmuši vairākus priekšlikumus no uzņēmējiem un gatavojam to apkopojumu, lai iesniegtu attiecīgajām valsts institūcijām. Ceram, ka lēmumu pieņēmēji ieklausīsies pētījuma secinājumos,” rezumēja Liepiņa.

Kā ziņots, zaļais iepirkums ir viens no ES vides, klimata un ilgtspējīgas enerģētikas politikas prioritārajiem instrumentiem. Tas sakārto vietējās produkcijas noieta tirgu valsts un pašvaldību iepirkumos, paredzot, ka priekšroka ir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, kas nebūt nenozīmē zemāko cenu, un kā dominējošos kritērijus norādot dalību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā vai produkta atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Tāpat vēstīts, ka “Zaļā” karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, savukārt “Bordo” karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas. Patlaban “Zaļā” karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet “Bordo” karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.

Informācija: BNS

Publicitātes foto

Saistītās tēmas: bordokarotītekonkurencezaļā

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube