Otrdien ASV notiek prezidenta vēlēšanas, taču nevienam no pretendentiem līdz pat kampaņas noslēgumam nav izdevies gūt pārliecinošu pārsvaru, un gan demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, gan viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps vēl pirmdien iesaistījās aktīvā aģitācijā tā dēvētajos svārstīgajos štatos, kas var izšķirt šīs sīvās sacensības galīgo iznākumu.
Ekscentriskais nekustamo īpašumu magnāts Tramps, kas vēlēšanās startē ar populistisku antiistablišmenta programmu, nosaucis Klintoni par “viskorumpētāko kandidāti, kāda jebkad pretendējusi uz prezidenta amatu”, un aicinājis savus atbalstītājus “pie balsošanas urnām 8.novembrī gādāt par taisnīgumu”.
Savukārt bijusī valsts sekretāre Klintone, kas cer kļūt par pirmo sievieti Baltā nama saimnieka krēslā, aicinājusi savus atbalstītājus aktīvi piedalīties vēlēšanās, lai novērstu Trampa radītos draudus. “Es patiesi vēlos, lai katrs un ikviens no mums brīdi padomātu, kā mēs jutīsimies 9.novembrī, ja mums neveiksies,” uzrunājot vēlētājus Ņūhempšīrā, svētdien mudināja bijusī pirmā lēdija. “Kad jūsu bērni un mazbērni vaicās, ko jūs darījās 2016.gadā, kad viss bija likts uz spēles, ceru, ka varēsiet atbildēt, ka balsojāt par labāku, stiprāku un taisnīgāku Ameriku.”
Demokrātu kandidātes kampaņas pēdējā nedēļā aizēnoja Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) paziņojums, ka tas atsācis izmeklēšanu lietā par privātā e-pasta servera izmantošanu, viņai atrodoties valsts sekretāres amatā, tomēr pašā kampaņas noslēgumā Klintone beidzot varēja atviegloti uzelpot, jo FIB svētdien pavēstīja, ka neizvirzīs viņai nekādas kriminālapsūdzības.
Tomēr pēdējās nedēļas laikā Klintones pārsvars pār Trampu sarucis no 5,7 procentpunktiem līdz 2,9 procentpunktiem, liecina vietnes ”FiveThirtyEight” galvenā redaktora un augstu reputāciju baudošā statistikas eksperta Neita Silvera aplēses.
Silvers lēš, ka Klintones izredzes šobrīd ir divi pret vienu, taču brīdina, ka atbalsts demokrātu kandidātei, šķiet, ir mazāks, nekā atbalsts Obamam pirms 2012.gada vēlēšanām.
Tramps sola, ka viņš vēlēšanu dienā sagādāšot Amerikai un visai pasaulei tādu pašu pārsteigumu, kādu jūnijā nesa britu negaidītais balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības, un šī gada prezidenta vēlēšanas viņš nosaucis par “Brexit plus, plus, plus”.
Klintone savas kampaņas pēdējā dienā, kas turpinājās līdz pat pusnaktij, paļāvās uz tādu smagsvaru tiešu atbalstu kā pašreizējais prezidents Baraks Obama un rokzvaigzne Brūss Springstīns, taču arī Tramps līdz pat vēlēšanu dienai negrasījās apturēt savu aģitāciju svārstīgajos štatos, vēlreiz un vēlreiz vēlētājiem atgādinot par savas sāncenses e-pasta skandālu, kas viņa atbalstītāju acīs simbolizē Vašingtonas elites korumpētību.
“FIB ierindas īpašie aģenti neļaus viņai palikt nesodītai par saviem briesmīgajiem noziegumiem,” saviem atbalstītājiem Mičiganā, kur 2012.gadā pārliecinošu uzvaru guva Obama, paziņoja Tramps. “Šobrīd viņu aizsargā blēdīgā sistēma. Tā ir absolūti blēdīga sistēma. Esmu to teicis jau sen.”
Iepriekš Tramps arī paziņojis, ka neatzīs otrdienas vēlēšanu iznākumu, ja tajās uzvarēs Klintone, jo mediji un istablišmenta elite dara visu, lai balsošanas rezultātus viltotu.
Savukārt Klintone kampaņas noslēgumā atgādināja saviem atbalstītājiem Trampa pretrunīgi vērtēto retoriku, kas aizskārusi dažādus sabiedrības slāņus, sākot no minoritātēm un beidzot ar sievietēm, kā arī piesauca domājamos Krievijas slepenos centienus ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. “Gan Amerikā, gan ārpus tās ir ietekmīgi spēki, kas draud mūs sašķelt,” brīdināja demokrātu kandidāte. “Esam šajās vēlēšanās nonākuši līdz patiesības mirklim. Pārbaudītas tiek mūsu, amerikāņu, galvenās vērtības.”
Tikmēr aptaujas liecina, ka Trampam izdevies atkal nostiprināt savas pozīcijas, kas sašūpojās, kad atklātībā nonāca viņa pagātnes vulgārie izteikumi par sievietēm, un šobrīd šķiet, ka, lai noteiktu galīgo uzvarētāju, kurš kļūs par 45.ASV prezidentu, var būt nepieciešams “fotofinišs”.
Klintone gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā sola pamatā turpināt Obamas pašreizējo politiku, tostarp viņa iesākto veselības aprūpes sistēmas reformu.
Savukārt Tramps apņēmies lielā mērā pavērst pretējā virzienā līdzšinējo Vašingtonas kursu, tostarp atceļot Obamas veselības aprūpes reformu un atjaunojot samazināto finansējumu Pentagonam. Tajā pašā laikā republikāņu kandidāts paudis gatavību pārskatīt līdzšinējās attiecības ar sabiedrotajiem starptautiskajā arēnā.
Pirmie vēlēšanu rezultāti gaidāmi jau trešdien neilgi pēc plkst.2 pēc Latvijas laika, kad iecirkņus sāks slēgt ASV Austrumkrastā. Taču citviet Savienotajās Valstīs balsošana vēl turpināsies, un pēdējie vēlēšanu iecirkņi Aļaskā tiks slēgt tikai trešdien plkst.8 pēc Latvijas laika.
Lai gūtu uzvaru vēlēšanās, prezidenta amata kandidātam jāizcīna vismaz 270 no 538 elektoru balsīm, kas sadalītas starp štatiem atbilstoši to iedzīvotāju skaitam.
Absolūtā vairumā štatu visas pavalstij atvēlētās elektoru balsis tiek kandidātam, kas attiecīgajā štatā ieguvis visvairāk vēlētāju balsu.
Rezultāti tiks paziņoti štatu pēc štata, pamatojoties gan uz daļējiem balsu skaitīšanas rezultātiem, gan uz aptaujām, gan uz iegūto datu ekstrapolācijām, iezīmējot katru no pavalstīm tās partijas tradicionālajā krāsā, kuras kandidāts attiecīgajā pavalstī guvis uzvaru. Tradicionāli republikāņiem tā ir sarkanā krāsa, bet demokrātiem – zila.
Tādējādi galīgais uzvarētājs, kas jau savācis maģisko 270 elektoru balsu skaitu, var kļūt zināms jau dažas stundas pēc pusnakts, taču iespējams, ka intriga saglabāsies vēl līdz agrai trešdienas priekšpusdienai.
Šogad pirmie iespējamie pārsteigumi gaidāmi jau neilgi pēc plkst.2 pēc Latvijas laika, kad balsošana beigsies Dienvidkarolīnā, Džordžijā, Indiānā, Kentuki un Virdžīnijā. Negaidītus pavērsienus cīņā var ienest Trampa zaudējums Džordžijā, kuras vēlētāji tradicionāli balsojuši par republikāņiem. Savukārt demokrātiem nepatīkamu pārsteigumu var sagādāt Klintones sakāve Virdžīnijā, kur 2012.gadā uzvarēja Obama.
Vēl pusstundu vēlāk pārsteigumus var sagādāt tādi svārstīgie štati kā Ohaio un Ziemeļkarolīna, kam attiecīgi pienākas 18 un 15 elektoru balsis. Ohaio vēsturiski bijusi demokrātu pavalsts, kamēr Ziemeļkarolīna sliekusies atbalstīt republikāņus. Taču šogad abas pavalstis var mainīt savu orientāciju.
Nākamās pusotras stundas laikā gaidāmi rezultāti no aptuveni 30 štatiem, kas noteikts vairāku desmitu elektoru balsu sadalījumu.
Vislielākā uzmanība būs piesaistīta Floridai, kam pienākas 29 elektori. Obama 2012.gadā šajā pavalstī uzvarēja ar nelielu balsu vairākumu, bet 2000.gadā pēc dramatiskas balsu pārskaitīšanas epopejas, kas dienām ilgu turēja visu valsti saspringumā, uzvara Floridā nodrošināja Džordža Buša juniora galīgo uzvaru pār demokrātu kandidātu Alu Goru.
Daudz uzmanības atvēlēts arī nelielajam ziemeļaustrumu štatam Ņūhempšīrai, kas tradicionāli balsojusi par demokrātiem, taču šoreiz varētu dot priekšroku Trampam. Arī Pensilvānija, kam pienākas 20 elektori un kas vēsturiski sliekusies atbalstīt demokrātus, šogad var sagādāt pārsteigumu.
Savukārt tālāk rietumos konservatīvās Arizonas un Teksasas pavalstis šogad tiek uzskatītas par iespējamu Klintones guvumu. Tajā pašā laikā tādi demokrātu bastioni kā Kolorādo, Mičigana un Viskonsina, kurām kopīgi pienākas 35 elektori, varētu krist Trampa rokās.
Info: BNS
Foto: reuters
