Otrdien valdība lēma par dabas resursu nodokļa palielināšanu nākamgad krāna ūdenim par 25 līdz 43%, dzeramajam pudelēs – par 30%, bet ārstnieciskajam – divkārt. Šīs nodokļa likmes par ūdens resursu ieguvi iekļautas valdības priekšlikumā budžetam 2. lasījumā.

Dabas resursu nodokļa likme noteikta arī tam ūdenim, kas izskrien cauri HES turbīnām – šādu nodokli maksāja 120 mazie HES, bet nemaksāja lielie – “Latvenergo” piederošie HES uz Daugavas kaskādes. Tagad vienādi spēles noteikumi būs visiem enerģijas ražotājiem un ūdens nodokļa palielinājums par 45% ar vienu rāvienu valsts budžetā ienesīs trešo daļu no 10 miljoniem, ko par dabas izmantošanu nākamgad papildus cer iekasēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Tas savukārt nozīmē Latvijā vislētākās elektroenerģijas sadārdzināšanos. Par cik? Pēc VARAM aprēķiniem, jaunā cena par vienu kWh varētu būt 15,123 centi pašreizējo 15,009 centu vietā. Tātad sadārdzinājums par 0,114 centiem uz vienu kilovatstundu. Mājsaimniecībai, kura mēnesī patērē 200 kWh, vajadzēs maksāt par 23 centiem mēnesī vairāk. Jāņem vērā, ka šie elektrības cenā iekļautie nodokļi tiek aplikti ar PVN, un tad jau reāli būs jāpārskaita par 28 centiem vairāk.

“Ūdens cena nav mainījusies pēdējo septiņu gadu laikā, bet sadārdzinājums nebūs liels, pēc maniem aprēķiniem – par 0,7%,” “LA” skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

DRN likme par trešdaļu tiks palielināta ūdenim ūdensapgādes sistēmās. Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, ūdens tarifā dabas resursu nodoklis ir 2 – 6%, tāpēc lielu iespaidu uz tarifiem tas nevar atstāt.

“Situācija ūdensapgādē ļoti atšķiras Rīgā un citās pilsētās,” vērtē Kaspars Gerhards, “bet izmaksas vienai mājsaimniecībai pieaugs dažādi – no 10 centiem līdz 26 centiem.”

Nav teikts, ka šīs izmaksas obligāti atsauksies uz tarifiem, jo vairāki ūdensapgādes uzņēmumi neplāno paaugstināt tarifus. Piemēram, SIA “Rīgas ūdens” DRN palielinājuma dēļ būs budžetā papildus jāiemaksā 240 tūkstoši eiro, tomēr tas neietekmēšot tarifu palielināšanos īstermiņā (2 – 3 gados), tomēr var ietekmēt tarifu ilgtermiņā, piesaka uzņēmuma preses sekretārs Arturs Mucenieks.


Avots: Ivars Bušmanis “Latvijas avīze”

Saistītās tēmas: nodokļa palielināšananodoklisūdensValdība

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube