Pēdējo 15 gadu laikā – no 2000 līdz 2015.gadam Latvijā vēža pacientu skaits ir gandrīz dubultojies. Tātad jāatzīst, ka veselības nozare un sabiedrība kopumā nav sapratusi un risinājusi īstos šīs nāvējošās slimības cēloņus. Onkologu profesionālās asociācijas jau ir brīdinājušas, ka vēža izplatība drīzumā sasniegs epidēmijas apmērus. Diemžēl jāatzīst, ka veselības nozares centieni “cīņai ar vēzi” ir pilnīgi izgāzušies.

Problēma rodas, jo visas pūles veltītas cīņai ar sekām, bet netiek pietiekami risināti šīs milzīgās problēmas īstie cēloņi. Neskatoties uz mūsdienu medicīnas tehnoloģijām, nāvējošo slimību skaits nesamazinās, tas tikai turpina pieaugt. Tehnoloģijas mums nepalīdz atbrīvoties no cēloņiem, tikai palīdz labāk cīnīties ar sekām. Nav loģiska pamatojuma, kādēļ veselības nozare cīnās tikai ar sekām, bet katastrofāli maz uzmanības pievērš slimību cēloņiem.

Tas šķiet tik acīmredzami, ka veselības cēlonis primāri būtu jāmeklē veselīgā dzīvesveidā. Viens no lielākajiem slimību cēloņiem ir toksiskās vielas, kuras mēs uzņemam ikdienā kopā ar pārtiku. Mūsdienās gandrīz katrs pārtikas produkts ir iepakots kādā plastmasas iepakojumā: kārbā, plēvē vai pudelē. Bīstamākā viela, kas sastopama plastmasā ir bisfenols A (BPA).

BPA ir cilvēka radīta ķimikālija. No BPA izgatavo lielās, vairākkārt lietojamās ūdens pudeles, kompaktdiskus, virtuves piederumus, nesenā pagātnē arī bērnu pudelītes un vēl citas lietas. Tāpat BPA pievieno pārklājumam konservu kārbās, lai metāls nesaskartos ar ēdienu un nebojātu to. Bisfenols A spēj atdarināt cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, iejaukties mūsu hormonālajā sistēmā. Vairāk kā 130 pētījumi pēdējo desmit gadu laikā uzrādījuši, ka bisfenols A var izraisīt diabētu, aptaukošanos, krūts un prostatas vēzi u.c. slimības. Skaidrs arī, ka tieši bērniem BPA pat niecīgās devās var nodarīt lielāku kaitējumu, jo tas iejaucas hormonālajā sistēmā tās aktīvākās attīstības posmā. 2003. un 2004.gada pētījumā ASV, ko veica Slimību kontroles un novēršanas centrs (CDC), šī viela tika atrasta 93% no 2517 urīnparaugiem, kurus nodeva gan pieaugušie, gan bērni. Vairāk kā 130 pētījumi, kas ir veikti pēdējo desmit gadu laikā, parādījuši, ka pat zems BPA līmenis var radīt nopietnas veselības problēmas.

Lai arī tas nav vienīgais vēža cēlonis, neapšaubāmi tieši bisfenolam A arī ir sava artava dramatiskajai vēža izplatībai Latvijā. Medicīnas ķīmijas profesors Ivars Kalviņš bisfenolu A raksturojis kā nopietnu draudu mūsu veselībai un dzīvībai, norādot, ka tas var izraisīt īpaši dzimumorgānu audzējus. Arī Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis spilgti izteicies, ka pudelēs ar ciparu 7 drīkst liet tikai motoreļļu.

Gan Eiropas Savienībā, gan ASV BPA ir aizliegts izmantot bērnu pudelīšu sastāvā, taču tas joprojām sastopams daudzos citos pārtikas iepakojumos.

Francijā kopš 2015.gada bisfenols A ir aizliegts pārtikas iepakojumā vispār – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Latvijai būtu jāseko Francijas piemēram un pilnībā jāaizliedz kaitīgā plastmasa ar bisfenolu A lietošanai visu pārtikas produktu iepakojumos. Francijā bisfenols A atļauts tikai dzīvnieku barības iepakošanai.

Paraksties par bisfenola A aizliegšanu un samazini risku saslimt ar vēzi.

Parakstīties iespējams šeit.

Savukārt šeit var noskatīties TV3 sagatavoto sižetu par BPA kaitīgumu un tā izraisītajām sekām.

Saistītās tēmas: BPAVēzis

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube