Vācijas sociāldemokrāti (SPD) savu kandidātu uz kanclera amatu paziņos, kā iepriekš plānots, nākamā gada janvārī, lai gan uz partiju pieaudzis spiediens agrāk nosaukt savu kampaņas līderi pēc pašreizējās kancleres Angelas Merkeles nedēļas nogales paziņojuma, ka viņa kandidēs uz ceturto termiņu valdības vadītāja krēslā.

Avoti SPD rindās aģentūrai DPA pavēstīja, ka partijas līderi pirmdien vienojušies savu kandidātu tomēr nosaukt tikai janvāra beigās paredzētajā partijas kongresā, nevis agrāk.

Tiek prognozēts, ka uz kanclera amatu varētu kandidēt pašreizējais ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls, kas Merkeles “lielās koalīcijas” kabinetā ieņem arī vicekanclera amatu. Tomēr kritiķi norāda, ka viņš nav pietiekami populārs, lai ar savu kandidatūru spētu apvienot SPD elektorātu.

Ja Gabriēls atteiksies no nodoma kandidēt, savu kandidatūru varētu izvirzīt pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

Kā ziņots, svētdien Merkele nāca klajā ar ilgi gaidīto paziņojumu, ka viņa izlēmusi kandidēt uz ceturto termiņu kanclera amatā.

Ja viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU) rudenī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās iegūs pietiekami daudz balsu, Merkele varētu kļūt par visilgāk amatā esošo kādas Eiropas valsts līderi un par vienu no visilgāk amatā bijušajiem Vācijas valdības vadītājiem.

Ja var ticēt aptaujām, CDU vēlēšanās var cerēt uz 30 līdz 35% balsu, kamēr par SPD grasās balsot 22 līdz 24% vāciešu.

Taču pagaidām nav skaidrs, vai jauno Vācijas valdību atkal veidos “lielā koalīcija”, kuras sastāvā būtu abas lielākās partijas, kuru atbalsta bāze pēdējo gadu laikā sākusi ievērojami sarukt.

CDU un SPD bieži izpelnās pārmetumus, ka to programmas patiesībā ne ar ko neatšķiras, un daļā konservatīvi noskaņoto vēlētāju pieaug neapmierinātība ar Merkeles pārlieku tuvināšanos politiskā spektra centram, pārņemot savā arsenālā tradicionālās SPD nostādnes.

“Tie, kas šajos laikos atbalsta lielo koalīciju, tikpat labi varētu dalīt miega zāles,” sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ZDF norādīja viens no SPD priekšsēdētāja vietniekiem Ralfs Štegners. “Mēs gribam vairākumu, mēs gribam vadīt valsti.”

2013.gadā izveidoto eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) šobrīd atbalsta 10 līdz 14,5% vēlētāju, un tas nozīmē, ka eiroskeptiķi gandrīz droši iekļūs Bundestāgā.

AfD līdere Frauke Petrija atzinīgi novērtēja Merkeles paziņojumu, norādot, ka viņai būs lieliska iespēja startēt pret kandidāti, kura “izraisīja ārkārtīgi dārgo un bīstamo imigrācijas haosu”.

Tomēr vairāki ietekmīgi CDU pārstāvji pirmdien pauduši atbalstu Merkeles lēmumam. Jenss Špāns, kas ieņem augstu amatu Finanšu ministrijā, norādīja, ka tā esot “laba zīme lielas nedrošības laikā”.

Saistītās tēmas: KanclersKandidātiVācija

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube