Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Šodienas sēdē par šo likumprojektu bija plašas diskusijas, kurās galvenokārt opozīcijas deputāti kritizēja šo ieceri. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) mēģināja atspēkot kritiku, paužot, ka ikvienam cilvēkam, kas ir draugos ar formālo loģiku un veselo saprātu, ir skaidrs, ka Satversmei nelojāli cilvēki nevar strādāt par pedagogu.

Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V) uzsvēra, ka piedāvātās izmaiņas ir necieņa pedagogiem un Saeimai, skaidrojot, ka šīs izmaiņas nebija izdiskutētas pedagogu sabiedrībā. Lai gan sākotnējam variantam veikti uzlabojumi, tie nemaina to, ka tie ir iesniegti “nevietā un nelaikā”.

Atbalstītie priekšlikumi likuma grozījumiem sīkāk sadala Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”.

Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir “veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”.

Šādi priekšlikums nodrošina to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”.

Turpmāk likuma 30.panta ceturtais punkts būs papildināts ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ne tikai nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet papildus personai būs jāievēro arī atšķirīgas attieksmes aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas ir tiesīgas strādāt par pedagogu.

Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.

Atbalstīta arī panta sestās daļas pievienošana, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.

Likumprojekta autore – Izglītības un zinātnes ministrija – skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.