Nav jābūt raķešu zinātniekam, lai saprastu, cik svarīgs mūsu veselībai ir miegs. Tomēr daudzi no mums uztver miega trūkumu kā abstraktas briesmas. Paralēļu vilkšana ar miega trūkumu un diabētu, sirds slimībām un pastāvīgu depresiju – tas ir darbs profesionālim.

Optimālā miega daudzuma aprēķināšana ikvienam nav iespējama, tomēr gandrīz visi pētījumi liecina, ka cilvēkam ir nepieciešams gulēt 7-8 stundas diennaktī, lai gūtu optimālu enerģiju. Miega trūkums organismā mēdz novest pie dažādām slimībām, kuras pat varbūt nav iedomājamas kā bezmiega sekas.

Diabēts

Saikne starp miega trūkumu un 2.tipa diabētu ir saistīta ar paaugstinātu aptaukošanās risku. Turklāt slikts miegs var izmainīt mūsu hormonus, kuri atbild par vielmaiņu. Miegs arī samazina parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti, kam ir ļoti svarīga loma insulīna izstrādāšanā.

Ilga dzīve

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri guļ mazāk nekā 7 stundas vai vairāk nekā 8 stundas, ir par 30% lielāka iespēja piedzīvot priekšlaicīgu nāvi. Tas nozīmē, ka faktiski vairāk atpūtas tev var krietni pagarināt dzīvi.

Iekaisuma procesi

Miega ierobežojums var palielināt procentuālos iekaisuma procesus asinīs, kas ir daudzu sirds slimību attīstību riska faktors. Kas ir vēl svarīgāk – hronisks miega trūkums nākotnē spēj izraisīt sirds mazspēju.

Atmiņa

Sapņi cilvēka atmiņai ir ļoti svarīgi. Daži pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri dodas gulēt pēc mācību procesa, atcerēsies informāciju labāk nekā tie, kuri pāriet uz jaunu darbību. Ilgtermiņa periodā miega trūkums var pasliktināt gan cilvēka īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņu.

Koncentrēšanās spējas

Pēc Čikāgas Universitātes zinātnieku versijas – cilvēki, kuri ilgu laiku pavada bez miega, spēj uz konkrētu uzdevumu koncentrēties tieši tāpat, kā cilvēks, kurš izdzēris simts gramus spēcīga alkohola. Tas nozīmē, ka reakcijas ātrums tiek samazināts gandrīz uz pusi. Tieši tāpēc autovadītājiem ir pienākums gulēt konkrētu stundu skaitu.

Depresija

Stress un depresija bieži vien ir saistīta ar miega traucējumiem. Slikts miegs arī var novest pie klīniskās depresijas, kas ir vēl nopietnāki veselības traucējumi.

Stress

Stress bieži vien cilvēkam traucē labi izgulēties. Savukārt bezmiegs noved pie vēl lielāka stresa līmeņa. Atpūtas ierobežošana izraisa kortizola paaugstināšanos, kas tiek dēvēta par “stresa hormonu”.

Sirds slimības

Slikts miegs ir saistīts ar visa veida sirds slimībām. Tai skaitā ietilpst hroniski augsts asinsspiediens, sirdslēkmes un pat insults. Viena slikta nakts var radīt personai augstu asinsspiedienu visas nedēļas garumā.

Tuklums

Trīs gadus ilgā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 cilvēku, pierādījās, ka cilvēki, kuri guļ mazāk par piecām stundām, piedzīvo svara pieaugumu, kas nākotnē var novest pie aptaukošanās. Viss slēpjas hormonos, kuri kontrolē cilvēka apetīti. Tāpēc paredzējums ir pavisam vienkāršs – guli mazāk, ēd vairāk.

Saistītās tēmas: Bezmiegsnāveslimības

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube