Lai risinātu Latvijas demogrāfiskās problēmas, nepieciešams mērķtiecīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunus talantus. “Labas darba vietas un produktivitātes pieaugums ir galvenās iespējas, kā nodrošināt uzlabojumus pašreizējā demogrāfiskajā situācijā,” komentē Vita Liberte, BDO Law vadošā partnere. Viņa uzsver, ka daudzās valstīs ieviestas programmas talantu piesaistei no ārzemēm. Atsevišķi pētnieki to nodēvējuši par “vispasaules karu talantu pievēršanai” (global talent war) un minējuši, ka 21.gadsimtā sacensība būs nevis par resursiem, bet par cilvēku talantu.

Lai mazinātu sabiedrības novecošanu un tās radīto ietekmi uz valsts ekonomiku, papildus dzimstības veicināšanas pasākumiem nepieciešams intensīvi veicināt aizbraukušo latviešu atgriešanos un jaunu talantu piesaisti no ārzemēm. “Turklāt cilvēkus ir jāmudina braukt atpakaļ nevis patriotisku, bet gan pavisam racionālu argumentu vadītiem – ja Latvijā būs iespējams atrast kvalitatīvu, labi apmaksātu darbu un valdīs pārliecība, ka ir iespēja rūpēties par ģimeni, uzlabosies dzimstība un attiecīgi arī valsts labklājība,” komentē Vita Liberte.

Viņa turpina ar pieredzi ārzemēs: “Visur Eiropā ir izveidotas speciālas procedūras ārvalstu speciālistu piesaistei – samazināti nodokļu maksājumi, atvieglotas imigrācijas prasības. Tas ir arī virziens, kurā jāvirzās Latvijai, taču, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, mums nav konkrētu programmu izglītotu, spējīgu cilvēku piesaistei no ārzemēm.”

Piemēram, Igaunijā pēdējos gados pieliktas lielas pūles, lai uzlabotu likumdošanu, kas regulē ārzemnieku iebraukšanu valstī – ieviestas vienkāršotas procedūras nodarbināto reģistrācijai, nodrošināts atbalsts starpvalstu sadarbībai akadēmisko pētījumu veikšanā un vienkāršota starptautisku studentu piesaiste. Tāpat izstrādāta programma kvalificētu, pieredzējušu darbinieku piesaistei. Tomēr arī tur nav atsevišķas valsts līmeņa programmas augsti kvalificētu ārzemnieku ieinteresēšanai – un tieši šādus ārzemniekus piesaistīt ir visvērtīgāk.

“Nesen apmeklēju Kembridžu, un tajā, kā jau universitātes pilsētā, dzīvo profesionāli, akadēmiski spēcīgi jaunie profesionāļi no visas pasaules. Lai gan talantu piesaisti neapšaubāmi veicina universitātes prestižs, tas noticis arī mērķtiecīgas valsts darbības rezultātā – Lielbritānijā izveidota īpaša vīzu sistēma izciliem jaunajiem profesionāļiem un konkrētu pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Sadarbībā ar darba devējiem šiem cilvēkiem ir iespēja vieglāk uzsākt dzīvošanu Lielbritānijā, ja viņi spēj izpildīt valdības noteiktās prasības.”

Turklāt Kembridžā atrodas uzņēmējdarbības un inovāciju centri, kas pēdējos gados ir strauji attīstījušies un piesaistījuši talantīgus cilvēkresursus un spēcīgus vadītājus uzņēmumu virzībai. Kā veiksmīgu piemēru var minēt St. John’s Innovation Centre – biznesa centru jauno uzņēmumu attīstībai. Tajā nodrošināti veiksmīgi apstākļi uzņēmumu pirmajiem soļiem biznesā, piemēram, piedāvāti integrēti mārketinga, grāmatvedības un mentoru pakalpojumi. Šādu centru izveide Latvijā nozīmētu, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmējiem un investoriem būtu kopīga vieta savu uzņēmumu attīstīšanai. Konkrēti soļi šajā virzienā jau ir sperti, sadarbībā ar universitātēm attīstot tehnoloģiskos parkus un biznesa akselatorus Rīgā un reģionos.

Latvijā var noderēt arī pieredze no tik tālas valsts kā Taivāna. Pirms 50 gadiem izglītotais un ekonomiski aktīvais iedzīvotāju slānis aktīvi pameta šo valsti, lai meklētu darba iespējas ārzemēs. Tagad Taivānai ir izdevies pavērst šo procesu pretējā virzienā – iepriekš izbraukušie iedzīvotāji atgriežas un attīsta Taivānas strauji augošo elektronikas un tehnoloģiju industriju.

Galvenie stūrakmeņi iedzīvotāju aicināšanai atpakaļ bija spēcīga ekonomiskā izaugsme un relatīva politiskā stabilitāte, taču starp valdības veiktajiem pasākumiem izcēlās sadarbība ar ārzemēs esošo taivāniešu diasporu un izglītības atbalstīšana, lai atpakaļ atbraukušajiem uzņēmējiem un investoriem būtu pieejams izglītots darbaspēks, kā arī zinātnes parku attīstība, lai Taivānā nodrošinātu tādas pašas izaugsmes iespējas un darba apstākļus kā valstīs, no kuriem iedzīvotāji atgriezās. Šo pieredzi iespējams ņemt vērā, lai īstenotu līdzīgus pasākumus arī Latvijā, jo izglītoto iedzīvotāju atgriešanās noteikti ir valsts interesēs.

Lai veiksmīgi nodrošinātu izbraukušo latviešu atgriešanos, piesaistītu augsti kvalificētu darba spēku no ārzemēm un mazinātu negatīvās demogrāfijas tendences, nedrīkst aizmirst par pašreizējām Latvijas jauniešu problēmām. Pārliecība par finansiālu nodrošinājumu ir pamatnoteikums, lai jaunieši izvēlētos veidot ģimenes un audzināt tajās bērnus, bet pašlaik jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir divas reizes lielāks nekā vidējais bezdarba līmenis valstī, turklāt lielai daļai jauniešu nav pārliecības, ka valsts ekonomiskā attīstība un labklājības pieaugums būs pietiekams, lai drīzumā dibinātu ģimeni. Šīs problēmas jārisina vienlaikus ar izglītotā darbaspēka piesaisti.

Pašreizējie pētījumi liecina – Latvijas iedzīvotāji turpina strauji novecot, bet to kopējais skaits aizvien sarūk. Eiropas Komisija pēc pašreizējām aplēsēm vēsta, ka tuvākajos 50 gados Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par 25%, turklāt valsts strauji noveco: pašlaik Latvijā uz četriem darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens cilvēks, kuram ir virs 65 gadiem, savukārt 2060. gadā attiecība uz šo pašu skaitu būs jau trīs cilvēki virs 65 gadiem.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomisti spriež, ka līdz 2030. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 1,8 miljoniem cilvēku. Turklāt ekonomiski aktīvo cilvēku skaits saruks par 150 tūkstošiem cilvēku, kas ietekmēs gan valsts kopējo attīstību, gan iedzīvotāju pirktspēju un slodzi uz strādājošajiem.

Demogrāfisko problēmu risināšanai nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību, paaugstināt darba efektivitāti un darbinieku konkurētspēju, veikt reformas lauku teritoriju attīstīšanai un citādi uzlabot valsts ekonomisko situāciju, kā arī intensīvi atbalstīt ģimenes ar bērniem.

Saistītās tēmas: DemogrāfijaVita Liberte

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube