Rīgas pašvaldībai būtu laiks padomāt par uzkrājumu papildināšanu, komentējot Rīgas domes apstiprināto pašvaldības 2017.gada budžetu,  atzina banku analītiķi, vienlaikus prognozējot, ka tuvākajos gados pilsētas ekonomika strauji attīstīsies.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis  norādīja, ka Rīgas budžetā plānotais pieaugums ir ambiciozs, taču valsts budžetā plānotais kāpums ir krietni lielāks. “Tomēr bilance ir ar mīnusa zīmi, kas nav pozitīvi, jo ekonomika, lai arī lēnas, bet atrodas izaugsmes fāzē, kas norāda, ka ir laiks padomāt par uzkrājumu papildināšanu, kas tik ļoti noderēja krīzes laikā. Protams, ir redzamas gaidas, ka realitātē bilance būs pozitīvāka par gaidīto un tuvākajos gados, sekojot valsts ekonomikas tendencēm, šāds rezultāts ir reāls. Taču šajā kontekstā ir jāskatās ilgtermiņā,” viņš teica.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka Rīgas budžeta izdevumi lielos vilcienos paredzēti infrastruktūras un sociālās vides uzlabošanai, kas nav slikti, jo vides uzlabojumi ir nepieciešami sabiedrības ērtībai, kam ilgākā termiņā ir jānodrošina demogrāfiskās situācijas stabilizācijai.

“Pēdējos gados ir redzams, ka iedzīvotāju skaits Rīgā un Pierīgā stabilizējas. Tomēr Rīga ir ne tikai ekonomikas centrs, bet arī veido būtiskāko ekonomikas daļu. Tādēļ turpmākos gados, manuprāt, Rīgas domei lielāka uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības vides veicināšanai, kas ietu kopsolī ar valsts politiku. Tikmēr budžeta kontekstā ļoti aktuāli jautājumi ir par izdevumu un dotāciju lietderīgumu un caurskatāmību. Par šo izdevumu nepieciešamību un pamatotību trūkst gan izsvērtas diskusijas, gan atbilstošas informācijas,” pauda Gašpuitis.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš  sacīja, ka Rīgas domes prognozes par ieņēmumu pieaugumu šķiet pietiekami konservatīvas. “Domāju, ka ir labas iespējas tās pārpildīt, kā pilsētai tas visumā ir izdevies pēckrīzes gados,” viņš teica.

Tāpat Strautiņš prognozēja, ka Latvijas galvaspilsētas ekonomikai nākamais un sekojošie gadi būs tiešām sekmīgi, tostarp labāki nekā valsts ekonomikai kopumā.

“Ja 10 gados pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Rīgas daļa Latvijas ekonomikā mainījās maz, tā pat nedaudz samazinājās, par spīti dominējošam priekšstatam, tad šobrīd notiek pretējais. Dati par reģionu kopproduktu pieejami tikai līdz 2013.gadam. Taču, zinot pilsētas ekonomikas struktūras atšķirības, pirmkārt, liels augstas pievienotās vērtības un eksportējošo pakalpojumu nozaru īpatsvars, nav šaubu, ka tā aug un vairākus gadus augs straujāk par vidējo,” pauda Strautiņš.

Savukārt, runājot par pašvaldības izdevumiem, “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka lielākas investīcijas ļoti vajadzētu novirzīt transporta infrastruktūrā. “Tā kā pilsētas ekonomika strauji attīstīsies, ir risks, ka pieaugs sastrēgumi. Ir protams, viegli, pateikt, ka “vajadzētu”. Iespējams risinājums – precīzāk mērķētas subsīdijas sabiedriskā transporta lietotājiem, taču politisku apsvērumu dēļ tas gandrīz noteikti nenotiks,” sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka paredzētais naudas atlikums perioda beigās ir mazs, bet ir pašvaldības, kuras dzīvo vēl piesardzīgāk. “Atliek paļauties, ka Valsts kase vajadzības gadījumā izlīdzēs,” piebilda Strautiņš.

 


Foto: seb

Saistītās tēmas: Dainis GašpuitisRīgas PašvaldībaUzkrājumi

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube