Nav noslēpums, ka mūsu civilizācija un dzīve šajā pasaulē pēdējo gadsimtu laikā ir būtiski izmainījusies un uzlabojusies. Taču tā nav bijis vienmēr. Ja pasauli iedomājamies ar 100 iedzīvotājiem, tad šī statistika var būt visai pārsteidzoša. No pavisam elementāras lasītprasmes līdz kolonijām un apstākļiem valsts režīmā – piedāvājam ielūkoties datos, lai redzētu, kā pasaule ir izmainījusies pēdējo divu gadsimtu laikā.

Galējā nabadzība

Ja pieņemam, ka visa pasaule sastāv no 100 iedzīvotājiem, tad lielākajai daļai 19. gadsimta sākums bijis ļoti grūts periods. 1820. gadā veseli 94 procenti (tiek pieņemti kā 94 iedzīvotāji no 100) bija spiesti dzīvot uz galējās nabadzības robežas, kamēr tikai 6 procenti šim riskam netika pakļauti. Manāmi situācija sāka uzlaboties tikai pašās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Bet mūsdienās tikai 10 procenti no pasaules iedzīvotājiem dzīvo uz galējās nabadzības robežas.

Vakcinācijas (pret difteriju, garo klepu un stingumkrampjiem)

Vakcinācijas iespējas pēdējos gadsimtos ir bijušas katastrofāli zemas. Pirmās vakcinācijas pret šāda veida slimībām parādījās tikai ap 1960. gadu, un tad sāka ļoti strauji augt. 1980. gadā cilvēce piedzīvoja ļoti strauju augšupeju vakcinēto cilvēku daudzumā. Mūsdienās 86 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem ir vakcinēti pret iepriekš minētajām slimībām, kamēr tikai 14 procenti šādas vakcinācijas nav veikuši.

Pamatizglītība

Pamatizglītības līmenis pasaulē 19. gadsimta sākumā un vidū bija graujoši zems – 83 procentiem no visiem pasaules iedzīvotājiem nebija iespējas iegūt pamatizglītību. Izglītoto un neizglītoto cilvēku līmenis kļuva vienlīdzīgs aptuveni 1950. gadā. Šodien 86 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem ir ieguvuši vismaz pamatizglītību, kamēr 14 procentiem tās nav vispār. Skatoties pasaules mērogā, kā arī pasaules attīstību un iespēju mūsdienās, šis skaitlis tomēr ir visai liels.

Lasītprasme

Pašsaprotamāka lieta par pamatizglītību ir vienkārša lasītprasme, kas no 1820. līdz pat 1900. gadam bija kritiski zema. Tikai 12 no 100 pasaules iedzīvotājiem mācēja lasīt. Līdz 1940. gadam procentuālais cilvēku skaits auga, taču ticams, ka 2. pasaules karš kļuva par iemeslu šīs statistikas kritumam, kas manāmi atguvās, sākot tikai ar 1960. gadu. Šodien vēl joprojām 15 no 100 cilvēkiem nemāk lasīt, kas, salīdzinājumā ar 19. gadsimtu, ir laba izaugsme, taču šis skaitlis joprojām nav tāds, kādu mēs to mūsdienās vēlētos redzēt.

Demokrātija

19. gadsimta sākumā tikai 1 procents no visiem pasaules iedzīvotājiem dzīvoja demokrātijā. Šajā statistikā vērojami gan demokrātijas kāpumi, gan kritumi, kas izskaidrojami ar tā brīža cīņām par teritoriju. Mūsdienās procentuālais cilvēku skaits, kuri dzīvo un nedzīvo demokrātijā, ir stipri līdzīgs – kamēr 56 procenti izbauda demokrātiskas valsts režīmu, 44 procenti dzīvo citā valsts režīmā.

Koloniālisms

Lai arī kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām neviens pasaules iedzīvotājs neatrodas kolonijā, 19. gadsimta sākumā kolonijas dzīvi pieredzēja 38 procenti no visiem iedzīvotājiem. Šis skaitlis manāmi sāka sarukt tikai ap 1950. gadu.

Kontinenti

Šajā ziņā pasaules kārtība nav krasi mainījusies. Ja 19. gadsimta sākumā uz pasaules visvairāk bija sastopami Āzijas rases pārstāvji, tad viņu skaits gadu gaitā nav būtiski mainījies – arī mūsdienās visvairāk cilvēku dzīvo Āzijā, bet tikai 7 no 100 – Eiropā, kas ir gandrīz uz pusi mazāks skaitlis nekā 19. gadsimtā.

Bērnu mirstība

Bērnu līdz 5 gadu vecumam mirstība laika gaitā ir būtiski samazinājusies – šodien pasaulē mirst 4 no 100 bērniem līdz 5 gadiem, kamēr 19. gadsimtā šis skaitlis bija krietni lielāks – 43.