Patlaban nav nekāda iemesla dramatizēt situāciju pārtikas tirgū par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu, jo saistība starp izejvielu un galaproduktu cenu, kā arī importa produktu pieejamība nedod ekonomisku pamatu šādām bažām, informēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka vadošo tirgus dalībnieku vai organizāciju paziņojumi par gaidāmo cenu kāpumu var tikt uzlūkoti kā signāls visam tirgum par cenu saskaņotu celšanu, un tas savukārt var kļūt par iemeslu konkurences pārkāpuma izmeklēšanai.

Ābrama norādīja, ka gada nogalē ir pašsaprotamas sarunas un prognozes par jaunā gada tendencēm valstī, tomēr bez ievērības nevarot atstāt publiskajā telpā radīto “bezatbildības burbuli” par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē.

“Gluži kā korī cits citu pārspēdami, atsevišķu pārtikas industrijas un pat Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji skandināja, ka 2017.gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās”. Tādējādi tikai turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu,” norādīja Ābrama.

Viņa atgādināja, ka ar līdzīgu vēstījumu pērn gada izskaņā klajā nāca arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma “Food Union” stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, norādot – 2016.gadā patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, savukārt šogad jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums.

“Lielākā daļa sabiedrības atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir zem pašizmaksas. Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalos vai tirdziņos būs jāmaksā proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir nē,” sacīja KP vadītāja.

Viņa arī akcentēja, ka savus apsvērumus pamato ar KP veiktajiem pētījumiem, analizējot, kā mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam.

Ābrama norādīja, ka 2016.gadā KP pētījums par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī pārstrādātāju cenām. Turklāt svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk, mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās – piena kā izejvielas – cenas pieauguma.

Savukārt citā KP pērn veiktajā svaigpiena tirgus pētījumā secināts, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to piena iepirkuma cenu negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi zemniekiem maksāt vairāk.

“Tā, lūk, ir būtiska problēma .Turklāt, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju,” norādīja Ābrama.

Viņasprāt, iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību nedod pamatu decembrī medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu “nedabiski lētajai” maizei, eļļām, apelsīniem, kafijai un citiem produktiem. Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka problēmas ar robustas kafijas pupiņu ražu radīs deficītu visā kafijas tirgū, tādēļ iedzīvotājiem nekādā ziņā nevajag steigt veidot šī produkta krājumus, norādīja Ābrama.

Tāpat viņa sacīja, ka konkurences tiesības pastāv tādēļ, lai godīgas, spēcīgas konkurences apstākļos patērētājiem būtu pieejamas daudzveidīgas preces. To vidū arī piena un cita veida pārtika, par konkurētspējīgām cenām, ko katrs komersants nosaka individuāli, ņemot vērā sava biznesa pieredzi un iespējas.

“Vadošo tirgus dalībnieku vai organizāciju pārstāvju paziņojumi par gaidāmo cenu celšanos konkurences tiesību praksē var tikt uzlūkoti kā signāls visam tirgum saskaņoti rīkoties, ceļot cenas, un tas savukārt var kļūt par iemeslu konkurences pārkāpuma izmeklēšanai,” akcentēja KP vadītāja.

“Tāpēc aicinu institūtus, asociācijas, pārstrādes uzņēmumus neradīt nepamatotu ažiotāžu un beigt biedēt ar nemitīgu cenu celšanos. Ieteikums pārstrādātājiem – vairāk specializēties, aktīvāk attīstīt augstākas vērtības pārtikas produktus, lai tie kļūtu interesanti eksporta tirgiem un ar pieaugošiem saražotā apjomiem spētu samazināt produkcijas pārstrādes izmaksas. Tad arī vietējais patērētājs, nepārmaksājot un neļaujoties liekam satraukumam nemitīga cenu kāpuma gaidās, labprāt izvēlēsies Latvijas preci,” rezumēja Ābrama.

Kā ziņots, pērn decembrī “Food Union” biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs norādīja, ka gada otrajā pusē nozare sāka atveseļoties, tomēr patlaban iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos. Savukārt Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks sacīja, ka lielākā daļa vietējo pārstrādātāju nevar konkurēt ar ārvalstu iepircējiem par cenām, taču, tendencei turpinoties un “burbulim” augot, pārstrādei nebūs citas izvēles, kā būtiski kāpināt produkcijas cenas. Arī Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe prognozēja, ka šogad varētu būt gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, kafijai, eļļām un apelsīniem, kas skaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei.