2016.gada 11 mēnešos preču eksports saruka par 1,1%, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts Edmunds Gergelevičs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 3,4%, savukārt imports pieauga par 3,2%. Tādējādi eksporta un importa saldo novembrī bija līdzīgs 2015.gadā un sastādīja -5,9% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma.

“Eksporta izaugsmi gada griezumā būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu eksporta pieaugums. Palielinājās arī mēbeļu, farmācijas produktu un alkoholisko dzērienu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās metālu, un lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Saruka arī graudaugu, elektroierīču, kā arī minerālo produktu eksporta vērtība,” skaidroja EM eksperts.

Novembrī gada griezumā uz Eiropas Savienības valstīm preču eksporta vērtība ievērojami pieauga par 11,9%. To būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu produkcijas, kā arī transportlīdzekļu eksporta pieaugums. Savukārt saruka minerālo produktu eksports.

2016,gada novembrī palielinājās arī eksports uz NVS valstīm – par 14,3%, tai skaitā uz Krieviju par 13,2%. To būtiski ietekmēja farmācijas produktu, mēbeļu un alkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi. Novembrī gada griezumā ievērojami saruka eksports uz trešajām valstīm par 33,6%. To lielākoties ietekmēja graudaugu produktu, kā arī elektroiekārtu straujš eksporta samazinājums.

Preču importa pieaugumā novembrī gada griezumā lielākais pozitīvais devums bija lauksaimniecības un pārtikas preču importam, savukārt lielākais negatīvais devums bija minerālo produktu importam.

“Kopumā 2016.gada 11 mēnešos eksports bija par 1,1% mazāks nekā pirms gada. To būtiski ietekmēja minerālo produktu un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājumi. Savukārt pieauga transportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas preču eksports. Preču imports šajā laika posmā samazinājās par 3%. 2016.gada 11 mēnešos ir uzlabojies eksporta un importa saldo, kas sastādīja -8,3% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma,” teica Gergelevičs.

Viņš piebilda, ka ārējās tirdzniecības dati tiek rēķināti faktiskajās cenās, tāpēc apgrozījumu ietekmē ne tikai apjomu izmaiņas, bet arī cenu svārstības. Gada laikā ir ievērojami samazinājušās cenas vairākās preču grupās, piemēram, minerālo produktu, metālu un to izstrādājumu, kas negatīvi ietekmēja kopējo tirdzniecības vērtību.

Kā ziņots, pērn 11 mēnešos Latvija eksportēja preces 9,438 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,1% jeb 103,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 11,136 miljardiem eiro, kas ir kritums par 3% jeb 346,4 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 970,272 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb vienu miljonu eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 3,4% jeb 32,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada novembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,092 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,1% jeb 11,8 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 3,2% jeb 33,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības bilance novembrī nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties līdz 47% (oktobrī – 46,8%).

Foto: pixabay. ritakafija