Latvijas dendrologu biedrība (LDB) par 2017.gada koku ievēlējusi parasto priedi Pinus sylvestris. Viena no četrām Latvijas skujkoku sugām un viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā, priede vienlaikus ir arī ilgmūžīgākajiem kokiem Latvijā. Līdz 45m augstais koks (kaimiņos Igaunijā gan esot konstatēta 46,6m augsta priede) var sasniegt 500 gadu vecumu. Turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums – daža laba spartiskos apstākļos augusi purva priedīte var izrādīties krietni vecāka par krietni labākos apstākļos augušu dižpriedi.
Apbrīnojamas ir parastās priedes pielāgošanās spējas – tā var augt gan kūdras augsnēs, gan minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, gan arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktas un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltas, Latvijas mastu priedes ar saviem slaidajiem un taisnajiem stumbriem gadsimtiem sen bija izslavētas kuģu būvē. Dzejnieka Jāņa Raiņa „Lauztās priedes” ir kļuvušas par spēka un spīta simbolu latviešu kultūrā, atbalsojoties arī citu autoru darbos. Šīs daudzās izcilās priedes īpašības, Latvijas dendrologi novērtēja 1996. gadā, kad dibinot biedrību de jure (de facto LDB pastāvēja kopš 1991. gada) priede kļuva par LDB simbolu.
Parastā priede ir vien no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā – 30,8% no mežu kopplatības valstī. Ņemot vērā, ka 1935. gada un pat vēl 70-to gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu – līdz pat 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 uz 81 gadu, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes.
Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 cm, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 m. Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir pieņemti arī vietējas nozīmes dižkoku parametri, ar to nosakot aizsardzības statusu arī izcilākajiem novada kokiem, kuriem līdz valsts nozīmes dabas pieminekļa godam vēl jāpaug. Nupat notikušais incidents ar valsts nozīmes dižkoka – Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanu Valles pusē tikai vēlreiz apliecina, ka šādu saistošo noteikumu un reģistru pieņemšana novados ir vitāli nepieciešama.
Latvijas dendrologu biedrība aicina informēt par jums zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem – dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē dabasdati.lv!
Foto: wikimedia
