Diezgan plašas sarunas un viedokļu sadursmes veicinājis kāds Facebook lietotāja Edmunda ieraksts, kurš veltīts Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijai. 

Ieraksts veikts kā topoša vēstule CSDD saistībā ar to, kā šobrīd valstī norit satiksmes organizēšana. Jāteic, ka vēstules autors ir visai neapmierināts ar šobrīd notiekošo, un viņa vēstule kļuvusi ārkārtīgi populārā, un dienas laikā viņš ir pulcējis jau neskaitāmus domubiedrus.

Tālāk izlasāma Edmunda vēstule, kuru viņš ļāvis pārpublicēt, padot tālāk un papildināt. Edmunds šādā veidā cer, ka ātrāk un veiksmīgāk tiks sakārtota šī joma, lai labāk un patīkamāk dzīvotu un brauktu.

“Labdien, CSDD! Jūsu izvēlētais nosaukums – Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija – liecina, ka esat tieši atbildīgi par braukšanas drošību uz Latvijas autoceļiem un ielām. Atļaušos pieskaitīt jūsu pienākumiem arī rūpes par braukšanas ērtību, ātrumu, ceļa zīmju saprotamību, apstāšanās un atpūtas vietu organizāciju, u. c. ar braukšanu saistītiem procesiem, jo arī tie tieši un netieši ietekmē satiksmes drošību.

Tā kā satiksmes joma Latvijā ir ļoti nolaista, tad sakāmā un ierosinājumu ir daudz, ērtības labad sadalīšu tos pa punktiem. Jūs varbūt iebildīsiet, ka ne visi punkti attiecas uz jums, jo nav tiešā jūsu pārziņā, bet es tam nepiekritīšu, jo jūs varat un jūsu, CSDD, pienākums ir par visiem ar ceļu satiksmes drošību saistītiem jautājumiem runāt ar tieši atbildīgajām iestādēm un organizācijām!

1. Kādēļ jūs cilvēkiem nestāstāt, ka CSN (Ceļu Satiksmes Noteikumu) jēga un mērķis ir ātra un droša satiksme?! Tas būtu jāzina gan ceļu plānotājiem, gan ceļa zīmju un radaru izvietotājiem, gan CP (Ceļu policijai) kā kontrolējošai iestādei. Vai jūs zināt, ka katrs vidējā ātruma kilometrs, ko jūs ar savu darbību un bezdarbību nozogat Latvijas ceļu satiksmei, samazina valsts kopproduktu par aptuveni 60 miljoniem eiro gadā? To var viegli izrēķināt ar pamatskolas matemātikas zināšanām.

CP būtu jāsaņem alga par parametra Ātrums x Drošība palielinājumu viņiem izdalītajā iecirknī, nevis jāraksta protokoli par nebūtiskiem pārkāpumiem, kā, piemēram, labā pagrieziena signāla neparādīšana, izbraucot no apļa labās joslas. Esmu pārliecināts, ka, šādi nomainot policistu darbības uzstādījumus, būtiski samazinātos negadījumu skaits un palielinātos vidējais ātrums uz ceļiem.

2. Kādēļ joprojām nav izvietotas Melno Punktu zīmes uz Latvijas ceļiem?! Tas neprasa lielus līdzekļus, bet dod vērā ņemamu efektu. Iespējams, ka varu pats arī atbildēt uz šo jautājumu: tādēļ ka par tām nevar saņemt ne “otkatu”, ne iekasēt soda naudas, piedevām vēl būs visiem redzams, ka radari un policisti stāv nevis bīstamajās vietās, bet gan, kur vieglāk naudiņu nopelnīt.

3. Kādēļ Rīga ir pārvērtusies par “labo pagriezienu” pilsētu? Vācijā, piemēram, gandrīz visur ir atļauts kreisais pagrieziens, un nav jābrauc kilometriem līkums, lai nokļūtu, kur nepieciešams.

4. Kāda funkcija ir radaram uz Jelgavas šosejas zem apvedceļa viadukta? Vai tur maz ir bijusi kāda avārija, un vai konkrētais radars uzlabo parametru Ātrums x Drošība?

5. Kādēļ jaunajam radaram, kurš novietots uz Dienvidu tilta virzienā uz Pļavniekiem, ir pievienota zīme 50? Dienvidu tilts ir viena no retajām vietām Rīgā, kur nestaigā gājēji, un kur auto vadītāji kā drošu ātrumu izvēlas 80-100km/h. Piedevām vēl blakus zīmei 50 pirms šī radara ir papildzīme “apledojis ceļš”, kura iesākumā bija novietota zem zīmes 50, bet tagad ir pārvietota virs. Tas maldina šoferus un ļauj jums iekasēt papildu soda naudas no neuzmanīgajiem. Nav godīgi un saprotami. Savukārt nākošā zīme 50 ir lieka/nevajadzīga, jo šī jau ierobežo ātrumu uz 50 km/h.

6. Kādēļ tehniskajās apskatēs netiek ļauts nomainīt izdegušo lampiņu vai noregulēt gaismu augstumu turpat uz vietas, bet ir jāiet apskate otrreiz?
Gribot nopelnīt dažus eiro sev ar otrreizējo apskati, jūs radāt zaudējumus auto īpašniekam vismaz 3x lielākus, jo atkārtoti jātērē laiks, nauda un degviela.

7. Vai jaunā CSDD biroja ēka, uzcelta par mūsu naudu, ir ekonomiski pamatota? Vai šo naudu nebūtu bijis pareizāk ieguldīt darbiniekos un ceļu drošībā?

8. Kad beidzot būs īsais Ceļu Satiksmes Uzticības Telefona numurs, pa kuru piezvanot varēsim izteikt ierosinājumus satiksmes uzlabošanai un ziņot par bīstamajām vietām un šķēršļiem uz ceļiem?

9. Kādēļ ceļu nodoklis nav pieskaitīts degvielas cenai, kā tas ir mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem? Tas būtu godīgi un taisnīgi, jo katrs mēs maksātu atbilstoši patērētajai degvielai un tātad ietekmei uz ceļa segumu un apkārtējo vidi.

10. Kad beidzot CSDD vadītājs Lukstiņš dosies atpūtā un palaidīs kādu enerģiskāku un saprotošāku savā vietā, kurš mācēs atrisināt šīs un arī pārējās, ar satiksmi saistītās, problēmas? ”

Edmunds visiem pasakās par to, ka ticis uzklausīts un ar lielāko prieku gaida atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem. Edmunds šo vēstuli ar papildinājumiem grasās iesniegt CSDD, tādēļ, ja tev ir ko teikt, esi aktīvs, tikai kopā mēs spējam rast atbildes uz mums svarīgiem jautājumiem.

 

Saistītās tēmas: atklāta vēstuleCSDDSatiksme

Komentāri 2

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
  • Es domāju ka vairākums cilvēkiem ir ko teikt par ceļu stāvokli un drošību, pilnīgi piekrītu visu Edmunda rakstītajam. Es dzīvoju Ogres rajonā “Ogresgals”, Fotoradaru mums šajā ceļa posmā nav uzstādīti, jo katrs Ogresgala iedzīvotājs zin, ka vasarā ārpus apdzīvotas vietas pieļaujamais ātrums ir 90km/h posmā Ogre – Ogresgals, bet ir jābrauc krietni mazāk lai nesalauztu savam auto piekari, piemēram 60km/h, bet tik un tā jūties nedroši, ceļa segums, tā saucamais asfalts, sastāv no tā saucamajām sēņu cepurēm, kuras radās pēc bedres aizlāpīšanas un protams bedrēm, dzīvas vietas uz augstāk minētā ceļa posma nav, (par ziemas laikā sniega tīrīšanu vispār nav ko teikt, tikai negatīvas emocijas), ceļa posms ir 6km garumā, vai tiešām nevar uzklāt jaunu asfalta segumu. Kā man ir zināms, jaunu asfalta segumu, augstāk minētajā ceļa posmā ir likuši no 1985 – 1989 gadam, precīzi nevaru pateikt, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli plēš nenormālu,bet ceļus savest kārtībā nevar. Vēlētos saņemt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu, jo ģimenes auto remontam pēc nekvalatatīvajiem ceļiem (augstāk minētajā ceļa posmā) ir nepieciešams remonts. Ja kāds no atbildīgajām personām kas atbild par ceļa seguma uzturēšanu Ogres rajonā ir iepazinies ar manu sniegto komentāru, ļoti vēlētos, lai minētā(-ās) amatpersona(-as) sniegtu man izskaidrojumu par notiekošo uz Ogres rajona ceļiem, precīzi Ogre – Ogresgals ceļa posmā. Paldies par uzmanību, ar cieņu Ogresgala iedzīvotājs Ruslans.

  • vidis mikelsons saka:

    …………Tu esi viens aktiivs un domaajoshs cilveeks……..un taas nav vieniigaas pretenzijas un ierosinajumi shajaa jomaa …..esmu vecss taalbraucejs , un ne tikai ……….Tavas pretenzijas ir elementaaras un pamatotas ………mees vecie tikai aiz bezceriibas par taisniibu neciinamies, nav ceriibu…….muusu maz, jaunie aizbrauc…………….paskaties taalbrauceejos reaali,…………viiri sirmaam gALVAAM……….jauno nav!….KO LAI DARA?…………VELC LIIDZI SEV JAUNOS!………..kautkaadaa veidaa ar varu netaisniigo ir jaatiek galaa………….es nemaaku pateikt…..bet es negribu reaalu karu!………bet JA PIENAAKSIES?!!!…………….NO PROBLEMS!!!!!!!!

youtube icon
Abonēt youtube