Ķīnas valsts laikraksts “Global Times” un citi mediji nosodījuši jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stratēģiju Taivānas jautājumā un brīdinājuši, ka Ķīna nepaliks atbildi parādā, ja Vašingtona atteiksies no ilggadīgās “vienas Ķīnas” politikas.

Ķīna uzskata Taivānu par savu provinci un pretojas tās kā valsts diplomātiskai atzīšanai.

ASV kopš Ķīnas Tautas Republikas atzīšanas 1979.gadā uzturējusi tikai neoficiālas saites ar Taivānu, īstenojot “vienas Ķīnas” politiku. Tomēr Tramps pieļāvis iespēju to mainīt.

“Agrāk Tramps ir mūs sadusmojis, bet tagad mēs viņu uzskatām par smieklīgu,” vēstīja “Global Times”, ko izdod Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālā laikraksta “Žeņmiņ žibao” izdevniecība.

“Global Times” norādīja, ka Tramps ir satriecoši pašpārliecināts savās šķietamajās zināšanās, lai gan runā kā jauniesaucamais.

Laikraksts “China Daily” pirmdien pārmeta Trampam spēlēšanos ar uguni, brīdinot, ka Pekinai var nākties novilkt cimdus, kārtojot attiecības ar ASV.

Tramps piektdien publicētā intervijā laikrakstā “The Wall Street Journal” sacīja, ka “viss ir apspriežams, tostarp “viena Ķīna””.

Reaģējot uz to, Ķīnas Ārlietu ministrija svētdien paziņoja, ka “vienas Ķīnas” politika ir neapspriežama.

“Ķīnas Tautas Republikas valdība ir vienīgā leģitīmā valdība, kas pārstāv Ķīnu. Starptautiskā sabiedrība ir atzinusi šo faktu un neviens to nevar mainīt,” paziņoja ministrijas preses pārstāvis.

Ķīnas dusmas Tramps izprovocēja jau decembra sākumā, pieņemot apsveikuma zvanu no Taivānas prezidentes Cai Inveņas.

Tā bija pirmā reize teju 40 gadu laikā, kad ASV prezidents vai jaunievēlētais prezidents publiski runājas ar Taivānas līderi.

Tramps pēc šī telefonzvana intervijā televīzijā paziņoja, ka neuzskatīs “vienas Ķīnas” politiku par saistošu, ja vien nepanāks vienošanos ar Ķīnu citās lietās, tostarp tirdzniecībā.

Tomēr topošais Trampa kancelejas vadītājs Reinss Prībuss svētdien paziņoja, ka “vienas Ķīnas” politiku nav plānots mainīt, bet piebilda, ka tā protams nav akmenī iecirsta, ja Ķīna nesadarbosies tirdzniecības jautājumos un jautājumā par Dienvidķīnas jūru.

Ķīna ir izteikusi pretenzijas uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūru, pat ūdeņiem līdzās tai apkārt esošajām valstīm, un pēdējo gadu laikā šai jūrā būvējusi mākslīgās salas, piemērojot tās militārai izmantošanai.

Pretenzijas uz teritorijām Dienvidķīnas jūrā ir arī citām reģiona valstīm.

Tramps tviterī kritizējis Ķīnu par militāro spēku palielināšanu Dienvidķīnas jūrā, apgalvojis, ka Ķīna manipulē ar savu valūtu, lai radītu grūtības amerikāņu uzņēmumiem, un nedara pietiekami, lai iegrožotu Ziemeļkorejas kodolprogrammu.

Tramps arī paziņojis, ka Baltā nama Nacionālās tirdzniecības padomi vadīs ekonomikas profesors un rakstnieks Pīters Navarro, kurš ir kritiski noskaņots pret Ķīnu.

Neskatoties uz Trampa kritiku Ķīnas medijos, Pekina līdz šim centusies uzturēt pozitīvas attiecības ar ASV, bet politologi pieļauj, ka pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā Ķīnas attieksme var kļūt skarbāka.

Foto: wikimedia