Trīs gadu laikā, kopš Latvijā ievazāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tā profilakses un apkarošanas pasākumiem izlietoti 13,318 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā.

Kā liecina ministrijas aplēses, 2014.gadā ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietoti kopumā 7 095 654 eiro, 2015.gadā – 3 003 998 eiro, bet pērn no 1.janvāra līdz 1.novembrim – 3 218 852 eiro.

No šīm izmaksām mājas cūku īpašniekiem kompensācijās par kopumā apmēram 14 000 cūku izkaušanu sērgas skartajās novietnēs, kā arī kompensācijās par tirdzniecības traucējumiem izmaksāti 2 332 386 eiro.

Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) dezinfekcijas pasākumiem, mobilās sadedzināšanas iekārtai, ārējās robežas kontrolpunktos konfiscēto produktu iznīcināšanai u.c. pasākumiem piešķirti 6 762 514 eiro, bet zinātniskajam institūtam “Bior” izmeklējumu veikšanai – 1 976 618 eiro.

Valsts ieņēmumu dienestam pastiprinātai privātpersonu bagāžas kontrolei izmaksāti 911 478 eiro, bet Valsts robežsardzei un Valsts policijai kontrolposteņiem un autotransporta kontrolei inficētajās teritorijās – 195 989 eiro

Trīs gadu laikā pašvaldībām mēra apkarošanas pasākumiem piešķirti 101 820 eiro, bet dzīvnieku atlieku uzglabāšanai nepieciešamo dzesētavu iegādei – 960 211 eiro no AS “Latvijas Valsts meži” ziedojuma.

Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien atzina – lai arī nevar apgalvot, ka ĀCM ierobežošanai Latvijā ir darīts pilnīgi viss, tomēr ir darīts ļoti daudz. Ministrs arī pauda izbrīnu, ka mēris janvārī skāris cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku ganāmpulku, jo novietne bija kā paraugs, kur “tika vesti Eiropas vetārsti un apmācīti, kā cūku novietņu kompleksos ir jāveic biodrošības pasākumi”.

Tāpat vēstīts, ka valdība rīt, 17.janvārī, lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu Krimuldas un Ādažu novados, ņemot vērā, ka steidzami ir jāutilizē 5000 cūkas. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu.

Iepriekšējā ārkārtas situācija saistībā ar ĀCM tika izsludināta 2014.gada 1.jūlijā, kad Latvijā pirmo reizi tika konstatēta šī sērga. Toreiz ārkārtas situācija tika izsludināta uz trim mēnešiem Latgalē – apmēram 5000 kvadrātkilometru platībā.

Kā ziņots, “Rukās” 14.janvārī konstatēta ĀCM infekcija, kuras dēļ jāiznīcina vairāk nekā 5000 šīs fermas cūkas. Kā iepriekš atzina saimniecības apsaimniekotāja SIA “Ancers” valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns, zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. “Ancers” šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bāzes. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi – “Rukas” sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī – gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada 22.septembrī Gulbenes novada Rankas pagastā, kad slimības dēļ nācās likvidēt 119 mājas cūkas. Kopumā pagājušajā gadā slimība tika konstatēta trijās Latvijas saimniecībās. Slimības dēļ tika likvidētas 311 mājas cūkas.

Šogad vīruss konstatēts 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

 


Foto: pexels

Saistītās tēmas: ĀCMĀfrikas cūku mērisApkarošana

youtube icon
Abonēt youtube