Pie SIA “Maxima Latvija” jumta sabrukšanas varētu būt vainojama pārsniegtā slodze uz tā, savās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās komentēja kādreizējā “Vikom Industry” galvenā konstruktore.

Kā pirmo tiesa šodien pratināja liecinieci Jeļenu Prihodjko, kura līdz 2010.gadam strādāja “Vikom Industry” par galveno konstruktori, tomēr viņa nevarēja liecināt par konkrēto objektu Priedaines ielā 20, tāpēc viņai galvenokārt tika uzdoti jautājumi par darba organizēšanu uzņēmumā.

Procesa dalībnieki lieciniecei jautāja, vai uzņēmumā tika praktizēts, ka tika piesaistīti ārpakalpojumi, uz ko sieviete atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tā tika darīts, galvenokārt atkarībā no noslodzes uzņēmumā. Tāpat jautāta, vai tādā gadījumā tika veikta konstruktoru kvalifikācijas pārbaude, lieciniece komentēja, parasti sastrādājās ar tiem konstruktoriem, kuri jau bija “pārbaudīti”, pārsvarā ar tiem pašiem.

Uz jautājumu, vai viņai bija pazīstams Gastons Bērziņš, kuru “Vikom Industry” uzrunāja metāla konstrukciju detalizācijas projekta izstrādei, lieciniece atbildēja noraidoši.

Tāpat klātesošie lietas dalībnieki vēlējās zināt, vai konstruktors pēc savas iniciatīvas var veikt izmaiņas projektā, bijušajai uzņēmuma darbiniecei paskaidrojot, ka nevar, jo katrs solis tiek saskaņots ar projektētāju. Tāpat uz jautājumu, vai pēc darbu pabeigšanas tiem tiek veikta pārbaude, lieciniece atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tas noteikti tiek darīts cehā.

Kopumā sieviete skaidroja, ka nav redzējusi nekādus rasējumus par Priedaines ielu 20, tāpat viņa neko nezina par kopnēm paredzētajām skrūvēm.

Tāpat jautāta, vai skatoties uz rasējumu, neveicot aprēķinus, ir iespējams pateikt, vai tas ir pareizs, viņa sacīja, ka nē, jo ir jāveic aprēķini.

Viņa gan bija zinājusi, ka “Maxima” lielveikalam tika pasūtītas sadalītas kopnes, nevis viengabalainas. Par to, ka kopnes izstrādāja “Vikom”, lieciniece uzzinājusi pēc lielveikala jumta nogruvuma. Savās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās, komentējot iespējamos secinājumus par jumta sagrūšanu pēc viņas rīcībā esošās informācijas un saviem pieņēmumiem, inženiere norādīja, ka tās varētu būt neprecīzi aprēķinātas slodzes, nepareizi projektēti kopņu mezgli, kā arī slodze uz veikala jumta pārsniedza pieļaujamo.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Foto: wikimedia