Izrādās, ka lasīšanas laikā mēs ne tikai gūstam baudu, bet arī attīstām radošo atmiņu, koncentrāciju un daudz ko citu. Lasīšana, kā to pierādīja neirobiologi, ir tāds pats smadzeņu treniņš kā smagumu cilāšana muskuļiem. Izskatīsim sīkāk procesus, kas notiek smadzenēs, kad mēs baudām literatūru.

Mēs vizualizējam izlasīto

Ja mēs skatāmies filmu, tad redzam bildi ar cita cilvēka acīm un viņa uztveri. Taču režisoru skatījums vienmēr atšķiras no pārējiem. Lasīšana sniedz unikālu iespēju veidot savu, neatkarīgu pasauli, iedomājoties, kā dzīvoja cilvēki citā laikā, tādējādi attīstot iztēli. Savukārt laba iztēle, pēc psihologu domām, palīdz daudzu dzīves problēmu risināšanā.

 

Lasīšana liek smadzenēm strādāt

Klasiskās angļu valodas speciāliste Natālija Filipa no Oksfordas Universitātes veica eksperimentu. Pētījuma dalībniekus ievietoja MRT aparāta kamerā un lūdza nolasīt nodaļu no Džeinas Ostinas romāna “Mansfīldas parks”, kura tekstu projicēja kameras monitoros. Zinātnieki novēroja smadzeņu darbību. Izrādījās, ka lasīšanas laikā asinis nokļuva tajās smadzeņu daļās, kas atbild par uzmanības koncentrāciju un zināšanām. Tādā veidā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka lasīšanas laikā, kad cilvēks iedomājas sevi varoņa vietā, smadzenēs sāk funkcionēt tās daļas, kas parasti netiek aktivizētas. Šādu efektu nevar sasniegt, skatoties televizoru un spēlējot datorspēles.

 

Lasīt par citu pieredzi – nozīmē daļēji gūt jaunu sev

Labs autors liek lasītājam just līdz varonim, iztēloties sevi viņa vietā. Pateicoties bagātai iztēlei, lasītājs var pārdzīvot to pašu stāvokli, ko dzīvē viņam pārciest pagaidām nav nācies. Ja grāmatā tiek aprakstīta negatīva pieredze ( piemēram, tuva cilvēka nāve), lasītājs gūst sava veida poti. Viņš zina, kā savaldīt emocijas līdzīgā situācijā.

 

Lasīšana palīdz socializēties

Sociologi pierādījuši, ka tie, kuri daudz lasa, var labāk formulēt savas domas, vēlmes un mērķus. Attiecīgi viņi ir labāki komunikācijas ziņā un māk savaldīt savas jūtas. Bet pateicoties pieredzei, ko guva no varoņiem, var paredzēt dažu notikumu gaitu.

 

Grāmatas citās valodā liek smadzenēm augt

Zviedru Tulku Akadēmijā noskaidrots, ka citu valodu apgūšana stimulē hipokampa augšanas procesu. Tā ir smadzeņu daļa, kas atbild par emociju formulēšanu un par konsolidācijas atmiņu, tas ir par informācijas nogādāšanu no īslaicīgas atmiņas ilglaicīgā.

Eksperiments izrādījās visai vienkāršs. Studentiem – tulkiem lika izpildīt uzdevumu: 13 mēnešu laikā iemācīties arābu un krievu valodu. Mācīties viņiem nācās caurām dienām. Paralēli zinātnieki novēroja kontroles grupu – Umeo Medicīnas Universitātes studentus. Viņi tieši tāpat tērēja savu laiku mācībām, taču viņu programmā nebija literatūras citās valodās. Abas grupas veica MRT apskatu pirms un 3 mēnešus vēlāk pēc mācībām.

Rezultāts satrieca zinātniekus: kontroles grupas smadzeņu struktūra nemainījās, bet studentu- tulku gan: galvenokārt hipokampa izmērs, kas palielinājās.

 

Lasīšana maina smadzeņu struktūru

Vēl vienu eksperimentu veica Pitsburgas Universitātē. Dalībniekus pusotra gada laikā apmācīja pēc speciālās programmas metodes, kas iekļāva sevī daudz lasāmā materiāla. Pētījuma beigās atklāja, ka studentu baltās vielas apjoms palielinājies: tas palīdz koordinēt visu mūsu organisma darbību.

 

giphy (3)

 


Avots: wellup.me

Saistītās tēmas: GrāmataLasīšanaSmadzenes

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube