Francijas Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kas kandidēs uz šīs valsts prezidenta amatu, sestdien Eiropas galēji labējo un populistisko partiju līderu sanāksmē Vācijā paziņoja, ka šogad gaidāmās vairākas nozīmīgās vēlēšanas Eiropas valstīs reģionā ienesīs pārmaiņu vēsmas.

Lepēna norādīja, ka sekojot Lielbritānijas vēlētāju, kas referendumā atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, un ASV vēlētāju, kas valsts prezidenta amatā ievēlēja republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, pēdās vēlētāji Francijā, Vācijā un Nīderlandē būs nākamie, kas noraidīs pašreizējo stāvokli.

“Mēs piedzīvojam vienas pasaules beigas un jaunas dzimšanu,” paziņoja Lepēna, piebilstot, ka “mēs piedzīvojam nācijvalstu atgriešanos”.

“2016.gads bija gads, kad pamodās anglosakšu pasaule. Esmu pārliecināta, ka 2017.gads būs gads, kad pamodīsies kontinentālās Eiropas iedzīvotāji,” viņa teica uzgavilējošam pūlim Koblencā.

“Jautājums vairs nav par to, vai, bet gan, kad,” viņa piebilda runā, kas bija vērsta pret migrāciju, eiro un atvērtām robežām.

Par Eiropas pretsamitu dēvēto pasākumu Koblencā apmeklē arī Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss un Itālijas Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni, kā arī eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” priekšsēdētāja Frauke Petrija.

Konference notiek dienu pēc tam, kad Vašingtonā amatā stājās jaunais ASV prezidents Tramps, kurš inaugurācijas runā pauda nacionālistiskus uzskatus, solot, ka turpmāk “ASV būs priekšroka”.

Konferences Koblencā dalībnieki vairākkārt pauduši apbrīnu par ekscentriskā miljardiera paveikto. Arī Eiropas populistu līderi cer iegūt no sabiedrības neapmierinātības ar pastāvošo iekārtu un migrācijas radīto satraukumu.

“Vakar jauna Amerika, šodien Koblenca un rīt jauna Eiropa,” prognozēja Vilderss, kuram 800 cilvēku plašā auditorija skaļi aplaudēja.

“Mēs esam Eiropas patriotiskā pavasara sākumā,” viņš piebilda, norādot, ka “cilvēki Rietumos mostas. Viņi nomet politkorektuma važas”. Vilderss uzsvēra, ka 2017.gads ir atbrīvošanās gads.

Vilderss pašlaik ir sabiedriskās domas aptauju līderis pirms martā gaidāmajām Nīderlandes parlamenta vēlēšanām. Analītiķi gan prognozē, ka viņam varētu būt grūtības atrast koalīcijas partnerus, lai spētu izveidot valdību.

Konferenci Koblencā organizē Eiropas Parlamenta (EP) eiroskeptiķu frakcija Nāciju brīvības Eiropa (ENF), kuru 2015.gadā izveidoja Lepēna, apvienojot deviņu valstu galēji labējās partijas. Kārības uzturēšanā iesaistīts 1000 policistu.

Sestdienas pēcpusdienā pilsētas ielās izgājuši simtiem cilvēku, kas pārstāv gan kreisos ekstrēmistus, gan tradicionālās partijas un arodbiedrības, lai protestētu pret konferenci un galēji labējo politiku.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir noraidījusi iespēju pirms Francijas prezidenta vēlēšanām tikties ar Lepēnu, sakot, ka Francijas galēji labējiem nav nekā kopīga ar Vācijas valdības politiku. Lepēna tādu kritiku noraidīja, sociālās saziņas vietnē “Twitter” paziņojot, ka “uz Vāciju dodos satikt tās nākotni – AfD -, nevis tās pagātni CDU” jeb Merkeles Kristīgi demokrātisko savienību.

Foto: reuters