Jūsu dzīve jau ir sarakstīta pa punktiem, taču jūs pat nenojaušat, kurš to ir izdarījis. BBC Capital žurnālists stāsta par to, kā datoru algoritmi nemanāmi samazina mūsu redzesloku un galu galā atņem izvēles iespēju.

Mēs dzīvojam neredzamo filtru pasaulē. Praktiski katru dienu interneta mājas lapas izmanto algoritmu, kas analizē mūsu priekšrocības un kas palīdz atras nepieciešamo informāciju, mūziku, grāmatu, filmas, draugus un pat dzīvesbiedru. Meistarīgā veidā tas palīdz atrast visu to, kas mums ir nepieciešams.

Vienīgais nosacījums – tas viss būs līdzīgs tam, kas patika mums iepriekš.

Un te sākas problēmas. Tāpēc, ka šis neiespējami spēcīgais algoritms ir izveidots, lai reaģētu uz jau noformulētām interesēm, mēs zaudējam iespēju atklāt kaut ko jaunu, nezināmu un atšķirīgu no tā, ko jau esam redzējuši pirmīt.

Un tas ir neskatoties uz to, ka jaunās informācijas analīze ir attīstības galvojums un intelekta paplašināšana.

Citiem vārdiem sakot, pateicoties mūsdienīgām digitālajām tehnoloģijām mēs aizvien retāk pametam komforta zonu un pārliecinošāk iekārtojamies savā komfortablajā pasaulē.

Svaigas idejas, spontānās rīcības un jaunie atklājumi zaudē visas iespējas.

Un pats interesantākais – mēs esam apmierināti ar esošo stāvokli.

Kāpēc?

Mēs baros apmeklējam Amazon, pērkot to, ko ieteiks mums roboti. Lasām ziņas, kas apstiprina mūsu  domas un viedokli. Un pat uzticamies tiem iepazīšanās portāliem, kas mērķtiecīgi izvēlas mums partnerus, kuri būtu maksimāli līdzīgi pašiem.

Sanāk mēs dzīvojam, var sacīt, trako kreklā, izšūtā no algoritmiem, un ne pārāk labi saprotam, kas mūs gaida nākotnē.

Mēs zaudējam intelektuālo potenciālu un rezultātā pakļaujam jautājuma zīmes draudam sabiedrības attīstību.

Ņemsim, piemēram, nesenās ASV prezidenta vēlēšanas. Valsts ir sadalījusies divās nometnēs, un daudzi uzskata, ka šoreiz plaisa ir kļuvusi nenormāli liela, tādēļ ka algoritms savā mērķtiecībā iepriecina lietotāju, kas bez šaubām ir cilvēka vājais punkts – redzēt savu uzskatu apstiprinājumu, tas ir sniedzis tikai to informāciju, ko konkrētais lietotājs vēlējies redzēt savu acu priekšā.

Nekādu pretestību. Nekādas kritiskās domāšanas.

Rezultātā katras partijas piekritēji Amerikā dzīvo it kā paralēlās realitātēs.

Vēršoties pie organizāciju un ekspertu viedokļa no viena un tā paša pūļa, mēs dabūjam cītīgi atfiltrētu tekošo notikumu bildi, kas pilnīgi atšķiras no citu cilvēku bildēm ar citu pieredzi un citiem dzīves uzskatiem.

No perspektīvu sašaurināšanas cieš bizness un vadības sistēmas. Daži pētījumi parādīja, ka uzskatu plašums attīsta un palielina ne tikai pārliecību par sevi, bet arī palīdz pieņemt pareizākus lēmumus.

Lai tiktu ārā no šī burbuļa, visticamāk, būs nepieciešams daudz laika un spēka. Taču tas ir mūsu pašu labā. Protams, ir cilvēki, kurus pilnīgi apmierina sava dzīve, un viņiem pietiek ar zināšanām, ko smeļ no piedāvātā jaunumu sortimenta. Taču vai tas ir katra sapnis?  Limitēt savas iespējas un pat   apzināti tās ierobežot.

Ir jāmēģina paplašināt savus uzziņas avotus, klausīties un lasīt arī to, ko saka “citādāk domājošie”. Iespējams, jūs pasmelsiet iedvesmu no kaut kā pavisam negaidīta. Sāksiet interesēties par to, kā eksistenci agrāk pat nenojautāt.

Ir vērts pabūt arī nepierastā atmosfērā, paklausīties mūziku, ko parasti neklausāties, noskatīties filmu, ko diez vai skatītos, uzsākt sarunu ar cilvēku, kurš liekas pilnīgi atšķirīgs no jums. Izkāpt ārpus savas mazās pasaules robežas var būt ļoti vienkārši – piemēram, pasūtot ēdienu, ko nekad pirms tam neesi garšojis. Tas arī ir jaunums, kas sniegs vēl nebijušas sajūtas. Tas viss ļauj labāk izprast pasauli, apkārtni un vērtēt lietas no objektīvāka skatpunkta.

Mākslīgais intelekts attīstās aizvien straujāk, algoritmi labāk uzmin cilvēku vēlmes, mēģinot apmānīt mūs pašus, tāpēc ir visai grūti palikt par daudzpusīgu personu.

Par to, kas būs tālāk, varam tikai minēt…

Foto: pexels