Slovākijas parlaments otrdien apstiprināja reliģiju likumu, kas musulmaņiem un citām reliģiskām minoritātēm apgrūtina valsts subsīdiju iegūšanu kā oficiāli atzītai reliģijai, atceļot prezidenta Andreja Kiskas veto šim likumam, kuru viņš nosaucis par “diskriminējošu” un pamattiesības pārkāpjošu.

Jaunais likums stāsies spēkā martā. Tas paredz, ka reģistrācijai par oficiāli atzītu reliģiju, kas var kvalificēties valsts subsīdijām, ir nepieciešams, lai tai būtu vismaz 50 000 piekritēju. Līdz šim reģistrācijai bija nepieciešami vismaz 20 000 piekritēju.

Likumu izstrādājusi valdošās koalīcijas locekle – labējā Slovāku nacionālā partija (SNS), kura neslēpj, ka šis likums vērsts galvenokārt pret musulmaņiem.

Slovākijā no 5,4 miljoniem iedzīvotāju apmēram 5000 ir musulmaņi.

Slovākijas musulmaņu līderis Safvans Hasna nosauca otrdienu par “nelaimīgu dienu reliģiskajai brīvībai Slovākijā”.

Kiska decembrī uzlika veto šim likumam dažas nedēļas pēc tā pieņemšanas parlamentā.

Pret musulmaņiem ir noskaņots arī kreisais Slovākijas premjers Roberts Fico. “Kamēr es esmu premjerministrs, es nekad nepiekritīšu vienotas musulmaņu kopienas izveidošanai Slovākijā,” Fico decembrī paziņoja reportieriem.

Slovākijā ir 18 reģistrētas reliģiskās kopienas, kurām 2015.gadā tika piešķirti apmēram 40 miljoni eiro no valsts līdzekļiem, liecina Kultūras ministrijas dati. Vislielākā no tām ir Romas katoļu baznīca ar 3,3 miljoniem ticīgo.

Reliģiskās kopienas reģistrējoties var saņemt subsīdijas, lai spētu uzturēt skolas un maksāt algas saviem darbiniekiem.

Musulmaņi kā nereģistrēta reliģiska kopiena nevar izveidot savas skolas, savukārt kāzas un bēres pēc musulmaņu tradīcijām Slovākijā nav juridiski saistošas.

Foto: wikimedia