Pirms pāris dienām tika publicēts, iespējams, viens no intriģējošākajiem pētījuma rezultātiem kosmonautikas sfērā.

Skots un Marks Kelliji ir dvīņu brāļi, kuri piekrita piedalīties vienā no NASA eksperimentiem.

Pētījuma noteikumi bija skaidri pieņemami – vienam no brāļiem vajadzēja doties tur augšā kosmosā, kamēr otram bija jāpaliek uz mātes Zemes. Kosmosa kuģī kopā ar citiem kosmonautiem iesēdās Skots, kur viņiem bija jāpavada 340 dienas. Marks palika gaidīt.

Projekts Twin Study tika veikts, lai izpētītu ilglaicīgu kosmiskā lidojuma ietekmi uz cilvēka organismu (sapņojot par drīzu Marsa kolonizāciju). Veikt salīdzinājumu ar parastiem cilvēkiem ir visai neobjektīvi, jo katra gēni ir individuāli – cita lieta dvīņi ar analoģisko gēnu materiālu, ko var salīdzināt. Pēc gandrīz gada lidojuma un sīkas medicīniskās izpētes zinātnieku rokās nokļuva daudz informācijas, ar ko nāksies strādāt tuvākajā nākotnē, lai iepazīstinātu mūs ar detalizētiem pētījuma rezultātiem. Taču ir viena lieta, kas zināma jau tagad, un tā ir visai un visai interesanta.

Cilvēka hromosomās ir telomēras, to garums samazinās ar katru jaunu šūnas sadalīšanos. Tās nevar dalīties mūžīgi, tādējādi kļūst par vienu no ķermeņa novecošanas faktoru. Tad nu, lūk, zinātnieki secināja, ka savas kosmiskās misijas laikā Skota telomēras kļuva garākas, nekā brāļa. Kad “ceļotājs” atgriezās uz Zemes, telomēras diezgan ātri atguva iepriekšējo formu.

Turklāt bija pamanāmas arī dažas atšķirības brāļu DNS, kas pēc neilga laika perioda arī ieņēma pirmseksperimenta pozīcijas. Ko tas īsti nozīme, NASA atliek izpētīt, taču tas jau liek lūkoties nākotnē ar cerībām.

Varbūt nemirstības eliksīru kādreiz tomēr izdosies izgudrot?