Neparasti un unikāli vārdi kļūst par ļoti izplatītu parādību. Pēc BBC Future žurnālista domām, šī tendence atspoguļo dziļas kulturālas pārmaiņas.

Gadās, ka vecāki ilgi un mokoši mēģina izvēlēties vārdu savam mazulim, taču diez vai viņi pat aizdomājas par to, ka lietas var beigties arī ar tiesu.

Pēdējo dažu gadu laikā tiesnešiem visā pasaulē ne vienu reizi vien nācās iejaukties un apstrīdēt vecāku izvēli: piemēram, Francijā aizliedz dēvēt savus bērnus par Nutellu, bet Lielbritānijā par Cionīdu.

Taču pats dīvainākais atgadījums notika Jaunzēlandē, kad vecāki nosauca savu meitu par Taluala – Griež – Havajas – Hulahupu, tiesa nolēma paņemt meiteni savā paspārnē, lai viņai būtu iespēja mainīt savu vārdu uz tradicionālāku.

“Vārds ir viens no mūsu individualitātes atslēgas elementiem un ir saistīts ar svarīgiem juridiskiem aspektiem, ar to, kā mūs definē valsts un valdība. Turklāt tas piedalās mūsu kultūrsociālās piederības veidošanā, norādot uz dzimumu, nacionalitāti un citiem personības aspektiem,” stāsta sociologs Džeins Pilčers.

Un tomēr vecāki aizvien biežāk dod bērniem ļoti neparastus un pat unikālus vārdus.

2010. gadā Sandjego Universitātes Psiholoģijas katedras profesors Džins Tvendžs izpētīja 325 miljonus amerikāņu bērnu vārdus, kuri piedzimuši laika periodā no 1880. līdz 2007. gadam, un secināja, ka kopš 1950. gada populāro vārdu izplatīšana ir samazinājusies.

Kas tad noved līdz šādām izmaiņām un kā tas var ietekmēt bērna nākotni?

“Tā kā amerikāņu kultūra sāk vairāk orientēties uz individuālismu, vecāki cenšas dot bērniem vārdus, kas palīdz viņiem izcelties – tāpēc unikālu vārdu paliek vairāk, bet parastu mazāk,” skaidro Tvendžs.

Kāda pētījuma ietvaros Arizonas štata Universitātes docents psiholoģijā Mikls Varnums izpētīja parastu vārdu izplatīšanos dažādos ASV reģionos un secināja, ka tajos reģionos, ko Eiropieši sāka apdzīvot vēlākā laika periodā, cilvēkus mazāk piesaista dīvaini vārdi.

Tāda pati tendence novērota arī Kanādā: rietumu daļā neparasti vārdi sastapti retāk, nekā senāk apdzīvotās teritorijās.

“Te mēs sastopamies ar kolonistu mantojumu. Ja cilvēks nolemj doties jaunajā un nezināmajā vidienē, visticamāk viņš ir pieradis uzticēties tikai sev un nevēlas nevienam pielāgoties. Mēs līdz pat šodienai redzam pagātnes atbalsi tajā, kā dēvējam savus  bērnus,” skaidro Varnums.

Lomu var spēlēt arī īpašuma faktors. Piemēram, nesenā pētījuma Varnums noteica saikni starp unikālo vārdu izplatīšanu un ekonomisku nosacījumu uzlabošanu.

Ar sociāli ekonomisko struktūru attīstīšanu sāka augt arī individualitātes izteiksmes veidi, tajā skaita arī unikālie bērnu vārdi.

Varnums norāda uz pētījumu, kas demonstrē, ka turīgākie ļaudis biežāk orientējas uz sevi, dod priekšroku unikalitātei, nevis pielāgošanai.

Zinātnieki uzskata, ka tas kaut kādā veidā varēja ietekmēt arī evolūcijas procesu.

“Kad jums ir daudz resursu un jūs nebaidāties, ka tie beigsies, var atļauties arī izcelties. Īstenībā novirzīšanās no pūļa var būt arī izdevīga. Piemēram, pateicoties tam rodas iespējas inovācijām,” saka viņš.

Taču grūtajos brīžos labāk neriskēt: “Ja jums nav tik daudz resursu un iespēju,  tad labāk saplūst ar pūli un darīt to pašu, ko dara citi.”

Ņemot vērā vārda nozīmi individualitātes formulēšanā, tā izvēle var ietekmēt cilvēka turpmāko dzīvi. Tagad ir atrasti arī pierādījumi šī priekšlikuma apstiprināšanai.

Spriežot pēc viena pētījuma rezultātiem, vārdi, ko ir vieglāk izrunāt, biežāk tiek uztverti pozitīvāk un ir piemērotāki augstākam amatam juridiskās kompānijās.

Vārds pat var ietekmēt privāto dzīvi. Tā, piemēram, vēl viens pētījums norāda, ka iepazīšanas portālu apmeklētāji retāk pievērš uzmanību cilvēkiem ar neparastiem vārdiem.

Turklāt pieaug īpaša tendence, kas it kā dzēš robežu starp dzimuma piederību.

Daudzās valstīs pēc vārda var noteikt cilvēka dzimumu. Piemēram 97% gadījumos pēc vārda var secināt pieder tas vīrietim vai sievietei.

Ja puisi nosauc ar meitenīgu vārdu, tas var sagādāt viņam problēmas, jo sievišķība jaunajos cilvēkos tiek uzskatīta par nepieņemamu. Tajā pašā laikā meitene ar puiša vārdu var palikt vinnētājos, jo tradicionāli vīrišķība tiek vērtēta augstu.

Dažās valstīs bērnu liktenis ar neparastiem vārdiem tik ļoti uztrauc sabiedrību, ka šo dzīves sfēru regulē valdība.

Piemēram, Islandē vecāki var izvēlēties tikai tos vārdus, kas ir apstiprināti sarakstā.

Tas ir tādēļ, ka vārds bērnam var sagādāt problēmas un likt justies neērti, bet sistēmai ir jāgādā par bērna drošību un jāsargā no iespējamās vardarbības.

Protams, ir jādod bērniem vārds, kas patīk pašiem, taču nevajadzētu aizmirst arī par to, ka bērnam ar šo vārdu ir jādzīvo tālāk. Vārds var likties jauks, bet kā viņš izskatīsies pēc pāris desmitiem gadu? Ir jādomā, kādu attieksmi pret bērnu tas varētu izsaukt citos cilvēkos.

Foto: pixabay, pexels