2016.gadā samazinājies Latvijā ieguldīto valsts fondēto pensiju sistēmas jeb pensiju otrā līmeņa aktīvu apmērs.

2016.gada beigās no pensiju otrā līmeņa aktīviem Latvijā bija ieguldīti 33%, kas ir 913 miljoni eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati. Salīdzinājumam – 2015.gada beigās no pensiju otrā līmeņa aktīviem Latvijā bija ieguldīti 43,5% jeb 1,015 miljardi eiro.

Latvijā ieguldīto līdzekļu samazinājums saistīts ar Latvijas valsts obligāciju pārdošanu, šīm obligācijām sāka veidoties negatīvs ienesīgums, žurnālistiem skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks. Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijā ir maz iespēju ieguldīt kaut kur citur kā tikai valdības obligācijās, līdz ar to nebija iespējams ieguldījumus Latvijas valsts parādzīmēs aizvietot ar ieguldījumiem, piemēram, lielu Latvijas uzņēmumu obligācijās.

2016.gada beigās no pensiju otrā līmeņa aktīviem Austrumeiropā bija ieguldīti 25%, Eiropā – 14%, Ziemeļamerikā – 8%, Jaunattīstības valstīs – 5%, Āzijā – 2%, savukārt 13% ir globālie/starptautiskie ieguldījumi. Pensiju apskatā ieguldījumu portfelis vērtēts kā labi diversificēts.

2016.gadā samazinājās arī pensiju trešā līmeņa jeb privāto pensiju fondu ieguldījumu īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā. Pērn gada beigās Latvijā bija ieguldīti 26% privāto pensiju fondu aktīvu. Salīdzinājumam – 2015.gada beigās Latvijā bija ieguldīti 32% no pensiju trešā līmeņa kopējiem aktīviem.

“Latvijas finanšu un kapitāla tirgus pagaidām nespēj nodrošināt atbilstošus finanšu instrumentus ilgtermiņa uzkrājumu ieguldījumiem, kā tikai Latvijas valdības vērtspapīri un “Latvenergo” obligācijas. Lai nodrošinātu Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi nākotnē, finanšu tirgus attīstības plānā būtu iekļaujama stratēģiska pieeja – valdības, valsts atbalstītu vai pašvaldību projektu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus piesaistīt ar finanšu instrumentu emisiju, nevis bankas kredītiem. Tāpat būtu vēlama arī nekustamā īpašuma un mežu fondu attīstība,” norāda Pensiju fondu apskata autori.

No pensiju trešā līmeņa līdzekļiem 2016.gada beigās 17% bija izvietoti Austrumeiropā, 24% – Eiropā, 8% – Ziemeļamerikā, 6% – Jaunattīstības valstīs, 2% – Āzijā, 16% ir globāli un starptautiski ieguldījumi.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi. Otrajā un trešajā pensiju līmenī iemaksātie līdzekļi tiek izmantoti konkrētā maksātāja pensijas kapitāla uzkrāšanai.

Kopējais pensiju otrā līmeņa aktīvu apmērs 2016.gada beigās sasniedza 2,764 miljardus eiro. Vidējais pensiju uzkrājums vienam dalībniekam pagājušā gada beigās bija 2180 eiro.

Pensiju trešajā līmenī 2016.gada beigās bija uzkrāti 380,6 miljoni eiro, kas ir 14% no pensija 2.līmeņa aktīvu summas. Vidējais uzkrātais privātās pensijas kapitāls uz vienu dalībnieku 2016.gada beigās bija 1398 eiro. Pensiju trešajā līmenī uzkrājumus veido 272 237 dalībnieki, kas ir 21% no pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaita.

 


Foto: Max Pixel

Saistītās tēmas: Otrais LīmenisPensija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube