Starptautiskā pētnieku grupa nāca pie secinājuma, ka aktieri biežā tiek pie kino prēmijām, ja viņu nacionālā piederība atbilst tiesnešu piederībai. Savus rezultātus zinātnieki publicēja British Journal of Psychology.

Kā ziņo Naked Science, viena no atslēgas nodaļām – psiholoģija ir radošuma psiholoģija. Pētījumos, kas tiek veikti šīs sadaļas ietvaros, var izcelt divus pamatvirzienus. Mērķis, pirmkārt, ir faktoru izzināšana, kas ietekmē mūsu radošo personības potenciālu (piemēram, garastāvoklis un multikulturālisms). Otrs mērķis  – novērtēt faktorus, kas ir saistīti ar radošo efektu.

Mazāk saprotams paliek jautājums par radošuma uztveri. Pagājušie darbi parādīja, ka par svarīgu kritēriju savas vai cita mākslas noteikšanā kļūst kritiķi un eksperti. Tā, piemēram, dažādi konkursi un to rezultāti palīdz cilvēkiem iedomāties produkta vērtību un izveidot par to savu viedokli. Taču šādu konkursu objektivitāte ir visai apstrīdama.

Lai noteiktu šādas ekspertīzes subjektivitāti, zinātnieki no Kvīnslendas Universitātes  un citām mācību iestādēm analizēja Amerikas Kinoakadēmijas balvas (“Oskars”) prēmiju rezultātus, salīdzinot ar Lielbritānijas kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFA) rezultātiem kopš 1968. gada. Autori izpētīja nominācijas “ Labākā sieviešu loma” un “Labākā vīriešu loma”.

Kopumā bij izskatīti 908 cilvēki: 97 uzvarētāji un 383 “Oskara” ceremonijas nominanti, kā arī 97 uzvarētāji un 331 BAFA nominants. Rezultāti parādīja, ka vairāk par pusi abu prēmiju nominantu bija amerikāņu aktieri. Turklāt iespēja vinnēt bija lielāka ar nosacījumu, ka aktiera un tiesneša nacionālā piederība sakrita.

Tā amerikāņi paņēma 52% no BAFA nominācijām un 69% no “Oskara” laikā, kad angļi biežāk saņēma BAFA apbalvojumus 34% pret 18% no “Oskara”.  Uzmanības vērta palika arī saikne starp sižetu. Aktieri no ASV, kuri spēlēja filmās par amerikāņu kultūru, tika pie “Oskara” 88% gadījumos, bet spēlējot filmas ne par amerikāņu kultūru – 26%.

Pēc zinātnieku domām, iegūtie dati norāda uz subjektīvu faktoru lomu izvēlē. Tiek uzskatīts, ka mākslas darbu vērtēšanai (tajā skaitā arī kinolentes) ir jābūt maksimāli objektīvai, bez ieinteresētības, taču realitātē šis pētījums pierāda pretējo, mākslas uztvere ir atkarīga arī no nacionālās piederības.