“7. februārī mēs svinam mūsu Drauga Mārtiņa Freimaņa 40. Dzimšanas dienu. Lai arī Mārtiņa nav ar mums jau sešus gadus, mums, viņa grupai “Tumsa”, Mārtiņa draugiem un talanta cienītājiem šī diena ir, bija un būs īpaša,” tā pie Youtube publicētās dziesmas un sirsnīgā video materiāla raksta grupa “Tumsa”.

“Mārtiņš savas dzīves laikā paspēja daudz izdarīt, kā arī daudz aizsāktu darbu atstāt. Šogad tieši Mārtiņa dzimšanas dienā mēs publicējam kā dāvanu sev un viņa mīļajiem faniem vienu no jaunākajām Mārtiņa Freimaņa dziesmām “Un Tāpēc Ir Jāsaredz!”.”

Dziesma tapusi, Mārtiņam sadarbojoties ar saviem ilggadīgiem draugiem un kolēģiem – producentu Aldi Zaļūksni (Midi), Mārtiņu Poļakovski, Valteru Frīdenbergu – un ir kā vēstījums (atgādinājums) par maziem, bet svarīgiem dzīves mirklīšiem, kurus ir jātver un jābauda. Vēstījuma pamatā ir kāds pirms daudziem gadiem sarakstītais Mārtiņa Freimaņa dzejolis, kuru muzikāli pavada ne tikai Mārtiņa sacerēta melodija, bet arī viņa paša balss.

Paldies Tev, Mārtiņ, par visiem tiem mirklīšiem, kas piedzīvoti un vēl tiks piedzīvoti, pateicoties tieši Tev!

Arī Maija Kalniņā nav skopojusies ar sirdi sildošiem un emocionāliem vārdiem par mūsu mīļo Mārtiņu!

“Šodien Tev, Freimani, paliktu 40. Četrdesmit gadu, kopš 7. februārī – Liepājā – Tu ieradies uz šī Zemes. Kas tās būtu par varenām svinībām – kas tā būtu par dullošanos, dziedāšanu un kopā būšanu, ja Tu joprojām būtu te – uz īberīgās planētas Zeme.

Taču mēs svinam! Mums ir simtiem Tavu dziesmu! Pilna pasaule salvetīšu, pierakstītu Tavas dzejas. Miljons atmiņu. Tonnām kopā smietu smieklu. Kilometriem garu kopā būšanu… Atceries, ko reiz mums mācīji: Tu un es, mēs varam gabaliņos pasauli saskaldīt. Viens stūris tev. Viens man. Viens viņam. Viens visiem. Viens tāpat.

Un, kad mums pavisam pietrūks spēka, mēs sēdēsim zem parka kokiem. Un nebaidies, mums būs tik silti, kā tūkstošiem, tūkstošiem kamīnu kurtos.

Freimani, Tu pats maz zini, cik pasaulē reizēm pietrūkst Tava skaistā neprāta?! Tava sarežģītā vienkāršība un vienkāršā sarežģītība. Tava sirds, jā, bija sirds kā sirds, no miesas un asinīm, un ir tik neiedomājami labi, ka tev ar to vien nepietika.

Un tāpēc arī mēs ķeram zvaigznes, mēs nosperam laiku laikam. Savas lomas iestudējam paši. Jā, mums ir miljards IT NEKĀ. Un TIK daudz mums nebija bijis nekad. Un, ja vēlāk kāds ko prasīs, teiksim NĒ, jo tik un tā jau nesapratīs.

PALDIES TEV PAR LAIKU uz ŠĪS ZEMES. PALDIES PAR TEVI. PAR TEVI PASAULĒ un PASAULI TEVĪ.”