Vācijas Federālā sapulce šodien vēlēs valsts prezidentu, par kuru, domājams, kļūs bijušais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

Vācijas prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, taču bauda lielu morālo autoritāti.

Svētdien ievēlētajam politiķim prezidenta amatā būs jānomaina 77 gadus vecu Joahimu Gauku, bijušo protestantu mācītāju un disidentu komunistiskā Austrumvācijas marionešu režīma laikā.

Pagājušā gadā Gauks paziņoja, ka sava vecuma dēļ nepretendēs uz otru piecus gadus ilgo pilnvaru termiņu.

Prezidentu Vācijā vēl īpaša Federālā sapulce, kas sastāv no 1260 locekļiem – 630 parlamenta apakšpalātas Bundestāga deputātiem un tikpat liela 16 federālo zemju pārstāvju skaita.

Šteinmeieram, kurš līdz janvārim ieņēma ārlietu ministra amatu, atbalstu paudusi kancleres Angelas Merkeles vadītā “lielā koalīcija” – konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD).

“Lielajai koalīcijai” Federālajā sapulcē ir 923 vietas, un tādējādi Šteinmeiera ievēlēšana faktiski ir garantēta.

Šteinmeiers, kurš pārstāv SPD, kļuva par valdības kandidātu, jo Merkele nespēja atrast prezidenta rangam atbilstoša mēroga konservatīvo politiķi, kas piekristu kandidēt uz šo amatu. Turklāt Šteinmeiers ilgu laiku ir viens no populārākajiem vācu politiķiem.

Atšķirībā no Gauka, kas nebija saistīts ar kādu politisko partiju, 61 gadu vecajam Šteinmeieram aiz muguras ir gara politiskā karjera. Kādreizējā kanclera Gerharda Šrēdera kabinetā viņš ieņēma kancelejas vadītāja amatu.

Merkeles valdībās viņš divas reizes ieņēmis ārlietu ministra krēslu – no 2005. Līdz 2009.gadam un no 2013.gada līdz šī gada sākumam.

Neskatoties uz faktiski jebkādām izredzēm ievēlēt prezidenta amatā kādu citu, svētdienas vēlēšanām izvirzīti vēl četri kandidāti.

Opozīcijā esošā kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) izvirzījusi politikas zinātnes profesoru Kristofu Butervegi, kas savulaik iestājās pret Šrēdera īstenotajām reformām.

Vēlēšanās startē arī eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) līdera vietnieks Albrehts Glāzers.

Savukārt nelielā Bavārijas Brīvo vēlētāju partija izvirzījusi juristu Aleksandru Holdu, bet Pirātu partija – Engelbertu Zonebornu, kurš līdz pensijas strādāja par karjeras konsultantu.