Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien noraidīja ierosinājumu nemarķēt ar akcīzes markām vīnu un raudzētos dzērienus ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem.

Vienlaikus deputāti vienojās atgriezties pie šī jautājuma vēlāk.

Šādu ierosinājumu bija iesniegusi Latvijas alkohola nozares apvienība. Organizācija savā vēstulē komisijai atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem, ka vīna un dzirkstošā vīna gada tirgus apjoms ir ap 18,5 miljoniem litru, un aptuveni 90% šie alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti 0,75 litru stikla pudelēs. Tātad gadā ap 25 miljoniem vīna un vīna pudeļu tiek uzlīmētas akcīzes markas.

Vidējās nozares uzņēmumu izmaksas, lai uzlīmētu vienu akcīzes nodokļa marku ir 0,03 eiro, tātad gadā nozare varētu ietaupīt ap 750 000 eiro. Valsts, nepērkot akcīzes markas vīnam, varētu ietaupīt vēl 125 000 eiro, uzskata apvienība.

Savukārt VID pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka akcīzes marka ir arī kontroles mehānisms, kā pārliecināties par nomaksāto akcīzes nodokli. Tāpat VID norādīja, ka arī vīna sadaļā bija 8,2% neuzskaitītā alkohola.

Deputāti šodien vēl neatbalstīja šo ieceri, vienojoties atgriezties pie ierosinājuma vēlāk, kad būs jaunāki dati par nelegālā alkohola apriti un būs izpētīta kaimiņvalstu pieredze šajā jautājumā.

Pašlaik likumā noteikts, ka nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts alkoholiskos dzērienus, kuri iepildīti pudelēs ar tilpumu līdz 100 mililitriem, alu, kā arī alkoholiskos dzērienus, kurus realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos.

Foto: pexels