Liekais svars! Džinsi, kurus vairs nevar aizpogāt, un mērlente, kura rāda nepavisam ne tos patīkamākos ciparus! Šķiet, šī ir problēma, ar kuru kādā dzīves brīdī sastapušies vismaz 90 procenti sieviešu, izņemot vienīgi tās, kurām daba dāvājusi apskaužamu vielmaiņu. Visām citām vismaz reizi dzīvē ir nācies pašķirstīt grāmatu, kuras nosaukumā ietverts vārds “diēta”, palūkoties uz pārtikas produkta iepakojumu, meklējot biedējošo vārdu “kalorijas”, vai ar apņēmīgu sejas izteiksmi un slepenu nopūtu izvilkt no skapja dziļākās atvilktnes sen nevalkāto sporta tērpu.

Lielais svars sagādā galvassāpes arī Dorotejai – jauna latviešu romāna “Kritiens uz augšu” galvenajai varonei. Diemžēl Dorotejas problēma nav vis mērāma pāris kilogramos, centimetros vai apģērba izmēros. Dorotejas lielā kaislība ir ēdiens – garšīgi pagatavots un, vēlams, lielos daudzumos. Pret ēdienu viņa izjūt kaislību, kas jau robežojas ar neprātu, un, kā jebkura kaislība, tā nopietni apdraud jaunās sievietes dzīvi, kaut gan ārēji tā izskatās pēc īstenas paradīzes. Padomājiet paši – Dorotejai ir mīlošs vīrs, kura gādībā sieviete var atļauties nestrādāt, lieliskas draudzenes un papilnam brīva laika – taču kā Doroteja to pavada? Viņa ēd. Cenšas notievēt. Neiztur. Atkal ēd. Apņemas sportot. Neizdodas. Un tā veidojas apburtais loks, kas, šķiet, ieraus jauno sievieti īstas atkarības zobratos un samals, ja viņa nespēs to laikus apturēt. Dorotejas liekais svars sāk pārsniegt visas robežas, un vienlaikus ar kilogramiem vēja ātrumā aug neapmierinātība ar sevi un dzīvi…

Romāns “Kritiens uz augšu” uzrakstīts kā humoristisks, dzīvespriecīgs stāstījums par nopietnu problēmu. Dorotejas dzīvesprieks un pašironija lasītāju aizraus, liks smaidīt un brīžiem pat skaļā balsī smieties par varones nebeidzamo klupšanas-saņemšanās ciklu, daudzajiem negadījumiem un ķibelēm, kas jauno sievieti burtiski vajā. Doroteja pat nevar nokrāsot verandu vai veikt kāju vaksāciju, neiekuļoties nepatikšanās! Taču asprātīgie stāstījumi par “diētošanos” ir tikai virsējais slānis. “Kritiens uz augšu” neuzkrītoši vedina domāt arī par daudz svarīgākiem jautājumiem, vienu no kuriem romāna noslēgumā uzdod arī pati Doroteja, ieskatoties lasītājam tieši acīs: ko gan mēs katrs darām ar savu dzīvi? Vai notērējam to sīknaudā, nemitīgi cenšoties atbildību par sevi uzvelt kādam citam, vai pieņemam savu pieauguša cilvēka lomu un sākam rīkoties?

Romāna autore Gabriela Cīrule, kurai šis ir debijas darbs, izvēlējusies romānu parakstīt ar pseidonīmu. Par sevi viņa saka: “Viss sākās ar prieku. Ar lasīšanas prieku. Vēlāk tas pārauga rakstīšanas priekā, un piedzima Gabriela Cīrule.” Pašlaik autore strādā pie jauna romāna un cer, ka taps vēl citi darbi, kas caur humora prizmu uzlūkos mūsdienu Latvijas sievietei aktuālas problēmas.

Pieejama arī e-grāmata.