Dažās pasaules valstīs plāno veikt eksperimentu virkni, kuru mērķis – uzzināt, kas notiks ar sabiedrību gadījumā, ja ieviesīs garantēto minimālo ienākumu visiem pilsoņiem. Daži uzskata, ka šī revolucionārā ideja ir spējīga mainīt mūsu attieksmi pret darbu, raksta BBC Furture.

  1. gada janvārī Somijā sākās revolucionārs ekonomisks eksperiments.

Valsts valdība divu gadu laikā katru mēnesi diviem tūkstošiem cilvēkiem izmaksās garantēto minimālo ienākumu  560 eiro apmērā.

Dalībnieki tika izvēlēti netīšām, no pabalsta pārtiekošie cilvēki tiks pie obligātās apmaksas pat tajā gadījumā, ja neko nedarīs.

Somu projekts ir lielākais no līdzīga veida eksperimentiem, tā mērķis ir saprast, kas varētu notikt ar cilvēkiem, ja katram valsts iedzīvotājam būs fiksēts un stabils naudas ienākums.

“Mēs sagaidām, ka bāzēts ienākums sniegs dalībniekiem pārliecību viņu finansiālajā stabilitātē un dos iespēju labāk plānot savu dzīvi,” saka Marjuka Turunen, Somijas sociālā nodrošinājuma biroja pārstāve, kas arī veic eksperimentu.

Ne visiem patīk valdības ideja izdot naudu pa labi un pa kreisi tā pat vien. Bet daži uztraucas par to, ja katram būs garantēts ienākums, tad nebūs iespējams atrast kandidātus nepieciešamām, bet nepopulārām darba vietām.

Taču ideja iekaro popularitāti visā pasaulē – no Amerikas līdz Indijai.

Tagad, pēc 2008. gada krīzes, daudzi idejā saskata optimālu veidu sociālo apdrošināšanu sistēmu reformācijā, kas esošajā formā vairs nav spējīgas tikt galā ar slodzi, kā arī atbildi uz nopietnām ekonomiskām grūtībām, ar kādām saskaras lielākā pasaules daļa.

Šāds koncepts nav parādījies vakardien. 20. gadsimta 60. gados amerikāņu prezidents Ričards Niksons pirmo reizi izmēģināja to praksē, un eksperiments izrādījās veiksmīgs. Niksons uzskatīja bāzētu ienākumu par efektīvu instrumentu, kas reformētu sociālās apdrošināšanas sistēmas. Tiesa, līdz pilnvērtīga koncepta ieviešanai nenonāca, jo republikāņi sacēlās.

37_richard_m_nixon

Taču par galveno iemeslu, kāpēc daudzi tagad atgriežas pie šīs idejas, uzskata to, ka tajā slēpjas veids, kā norobežot parastus pilsoņus no globāliem ekonomiskiem satricinājumiem.

Pasaule vēl joprojām nav attapusies no pēdējās 2008. gada krīzes. Turklāt pieaug bažas par darbaspēka automatizāciju – roboti un mākslīgais intelekts daudziem cilvēkiem draud atņemt darbu. Bāzēts ienākums ļautu pilsoņiem pārskatīt savu vietu atjaunotā darba tirgū.

Pēc Nīderlandes vēsturnieka Rutgera Bregmana vārdiem, Niksona eksperiments izrādīja lielu ietekmi uz dalībniekiem: ”Kāda sieviete, māte, tika pie psiholoģijas grāda un sāka strādāt par pētnieci. Cita aizgāja uz aktiermeistarības kursiem, bet viņas vīrs sāka komponēt mūziku.”

Zinātnieki secināja arī to, ka jaunieši, kuriem nevajadzēja pelnīt iztiku, pievērsa vairāk laika mācībām.

Eksperimentu līdzīgi somiem vēlas pamēģināt arī Kanādas provincē Ontario, Kalifornijas Oklendā un Nīderlandes Utrehtā. Skotijā – Glāzgovā, un Faifā valdība arī izrādīja interesi par šo ideju.

Taču vai var gaidīt pozitīvus rezultātus? Lielbritānijā bezdarbnieku pabalstus saņem apmēram pieci miljoni cilvēku. 2015. gadā sociālās aprūpes sistēmas budžets sastādīja 258 miljardus mārciņu. Ja sadala šo summu uz pusēm starp apmēram 50 miljoniem pieaugušo iedzīvotāju, katrs pelnīs 5160 mārciņu gadā.

 

Daudziem šāda summa noteikti liksies pārāk smieklīga. Tā pat ir mazāka par šobrīd izmaksāto pabalstu dažiem bezdarbniekiem.

Pagaidām Lielbritānijā bezdarbnieki, kuri ir vecāki par 25 gadiem, var pelnīt līdz pat 3800 mārciņu (apmēram 4400 eiro) gadā pabalsta veidā darba meklējuma laikā, kā arī vidēji 4992 mārciņu ar pabalstu dzīvesvietas apmaksai.

Taču, balstoties uz nesen veiktu aptauju, 64% no Eiropas iedzīvotājiem un 62% no Lielbritānijas iedzīvotājiem nobalsotu par šādu bāzētu ienākumu, ja viņiem dotu iespēju.

Tomēr ne visiem šī ideja liekas pievilcīga. 2016. gadā Šveices iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret piedāvājumu izmaksāt katram pieaugušajam 2500 frankus (apmēram 2300 eiro) mēnesī, bet nepilngadīgajiem ceturto daļu no šīs summas.

Lielākā daļa uzskata, ka tas stimulēs cilvēkus atteikties no slikti apmaksāta darba, roku darba.

Kurš piekritīs strādāt par apkopēju vai atkritumu izvedēju, ja bāzēts ienākums ļaus to nedarīt?

Taču idejas atbalstītāji uzskata, ka tā liks sabiedrībai no jauna paskatīties uz neprestižu darbu svarīgumu.

construction-worker-concrete-hummer-vibrator-38600

2013. gada The Guardian rakstā aktīvists un Nacionālas Austrālijas strādnieku savienības sekretārs Godfrijs Mous sacīja: “Iedomājaties tikai, cik daudz radošās enerģijas atbrīvosies, kāds inovāciju un biznesa uzplaukums notiks, ja katram pilsonim būs garantēts noteikts dzīves līmenis. Cilvēki varēs vērt vaļā sociālās un kooperatīvās iestādes, nodarboties ar mazo biznesu bez bailēm pazaudēt ienākumus realizēšanai.”

Somijas eksperimentu kritizē par pārāk zemu pabalstu – 560 eiro mēnesī Somijai ir pārāk maz.

Taču pasaule pagaidām seko līdzi somu projektam un citiem līdzīgiem eksperimentiem, kuru mērķis ir saprast, pie kā varētu novest neliels, bet garantēts ienākums.

Nav izslēgts variants, ka aizņemtībai tās tagadējā izpratnē drīz vien pienāks gals.

 


Avots: BBC Future

Foto: wikimedia

Saistītās tēmas: Eksperimentienākuminauda

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube