Šodien Ministru kabinets atbalstīja divus noteikumu projektus, kas nepieciešami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata konkursa izsludināšanai.

Līdz valdības sēdei nebija saskaņots jautājums par to, vai būtu atklājami to pretendentu vārdi uz KNAB vadītāja amatu, kas būs pārvarējuši pirmo kārtu.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš kā KNAB vadītāja amata konkursa komisijas loceklis uzskata, ka pretendentu vārdi nebūtu atklājami pēc konkursa pirmās kārtas, bet atklājams būtu tikai tas pretendents, kas tiks virzīts apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā.

Šādam viedoklim nepiekrīt KNAB pārstāve Ilze Jurča, kura norādīja, ka, neatklājot KNAB vadītāja amata pretendenta vārdus pēc pirmās kārtas, netiks nodrošināta caurredzama konkursa norise un Latvija var izpelnīties starptautisku organizāciju pārmetumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nepiekrita Jurčas teiktajam, jo amata pretendentu atklāšana var kaitēt pretendentiem gadījumā, ja viņi konkursā zaudē. Tāpat Kučinskis kliedēja bažas, par politisko spiedienu KNAB vadītāja konkursā. “Nav ne mazāko indikāciju par politisko spiedienu šajā procesā,” uzsvēra premjers.

Pieteikties konkursā uz KBAB vadītāja amatu varēs līdz šā gada 29.martam.

Saistībā ar KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanu, valdība atbalstīja rīkojuma projektu par atklāta konkursa uz KNAB priekšnieka amatu izsludināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Grozījumi noteikumos par pieteikšanos nosacījumiem KNAB vadītāja amata konkursā paredz, ka konkurss notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks veikta pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus. Savukārt otrajā kārtā tiks vērtēta pretendenta kvalifikācija un nepieciešamā pieredze un zināšanas.

Tāpēc komisija veiks pārrunas ar pretendentiem, lūgs mutvārdos pretendentus sniegt savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstību, valsts pārvaldi un tiesību aizsardzības sistēmu.

Komisijas sastāvā būs ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalīsies ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija pieņems lēmumu iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par viena vai vairāku pretendentu kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, vai arī ieteiks Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiks noraidīti visi pretendenti.

Lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un sniedzot ne mazāk 350 vārdos izvērstu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Pretendentam jāiesniedz arī dzīvesgaitas apraksts un vismaz divas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām. Ja pretendents pēdējo triju gadu laikā ir strādājis tikai vienā darbavietā, iesniedz vienu atsauksmi.

Pretendentam arī būs jāiesniedz izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopija un vismaz divu svešvalodu prasmi apliecinoši dokumenti.

Plānots, ka pieteikumus konkursam pretendenti varēs iesniegt Valsts kancelejā līdz šā gada 28.martam.

Kā ziņots, Saeima pieņēmusi grozījumus likumā, ar kuriem nolemts atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā KNAB priekšnieka amata pretendentam. Tas tika darīs, lai konkursā varētu pieteikties plašāks pretendentu loks.

Prasību samazināšana pretendentiem tika veikta, jo iepriekš bez rezultātiem beidzās konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Konkursā tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

“Tā nav prasību samazināšana, bet gan konkurences palielināšana, jo tagad uz šo amatu varēs pretendēt vairāk ambiciozu profesionāļu, nekā tas bija iepriekš. Būšu atklāts – ļoti ceru, ka arī jūsu vidē ir zinoši cilvēki, kuri varētu saistīt savu profesionālo karjeru ar korupcijas apkarošanas dienesta vadīšanu,” šondēļ gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).