Ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” šodien izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Pretendentiem tiek prasīta atbilstība KNAB likuma 4.panta 5.daļas prasībām, kuras Saeima februāra sākumā grozīja. Tagad saskaņā ar šo likuma normu kandidātiem uz KNAB priekšnieka amatu vairs nav jābūt uzkrājušiem vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā, bet jābūt ar “amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā”.

Starp KNAB likuma 4.panta 5.daļā noteiktajām prasībām ir arī Latvijas pilsonība un nevainojama reputācija, spēja pārvaldīt latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība un jurista kvalifikācija.

Saskaņā ar minēto likuma normu KNAB priekšnieks nedrīkst būt sasniedzis pensijas vecumu, nedrīkst būt sodīts par noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas, nedrīkst būt notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, kā arī nedrīkst būt saukts pie kriminālatbildības.

Tāpat KNAB likuma 4.panta 5.daļā noteikts, ka KNAB nedrīkst vadīt persona, kura bijusi Padomju Savienības vai ārvalstu drošības dienestu darbinieks vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, kā arī persona, kura bijusi aizliegtas organizācijas dalībnieks.

Pretendentam jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī papildus jāatbilst likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta 2. un 3.daļas prasībām.

Saskaņā ar izsludinātā konkursa noteikumiem, KNAB priekšnieka amata kandidātiem jābūt ar prasmi vadīt un organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu, un ar spēju veidot pozitīvu gaisotni iestādē, rūpējoties par komandu un motivējot to.

Piesakoties konkursā, jābūt gatavībai formulēt un paust savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un nākotnes attīstības vīziju pretkorupcijas pasākumu pilnveidei Latvijā.

Tāpat, saskaņā ar konkursa nolikumu, KNAB priekšnieka amata kandidātiem jābūt orientētiem uz attīstību, ar spēju pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību.

Savukārt darba devējs – Valsts kanceleja – jaunajam KNAB priekšniekam sola interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu ar starptautiskās sadarbības elementiem, iespēju pilnveidot KNAB par mūsdienīgu un attīstītu valsts pārvaldes un tiesību aizsardzības institūciju, kā arī profesionālās attīstības un jaunas pieredzes iespējas.

KNAB vadītāja atlīdzība paredzēta 2441 eiro mēnesī pirms nodokļu samaksas.

Interesentiem uz augsto amatu jāpiesakās Valsts kancelejā līdz šā gada 30.martam, iesniedzot speciāliem Ministru kabineta noteikumiem atbilstošu pieteikuma vēstuli, kurā norādīta motivācija un redzējums par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā.

Pieteikuma vēstulei jāpievieno dzīvesgājuma apraksts jeb CV, atsauksmes no iepriekšējām darbavietām, kurās pretendents strādājis pēdējo triju gadu laikā, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopija, ja latviešu valoda nav dzimtā, svešvalodu prasmes apliecinoši dokumenti, kā arī pašrocīgi aizpildīta aptaujas lapa saistībā ar pielaidi valsts noslēpumam.

Pretendentu atlase tiks veikta saskaņā ar Ministru kabineta pērn 2.augustā pieņemto, speciāli šim nolūkam paredzēto kārtību.

BNS jau ziņoja, ka pēdējos divus dokumentus, kas nepieciešami KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanai, valdība atbalstīja otrdien, 28.februārī. Līdz šai Ministru kabineta sēdei nebija saskaņots jautājums, vai būtu atklājami to pretendentu vārdi uz KNAB vadītāja amatu, kas būs pārvarējuši konkursa pirmo kārtu.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš kā KNAB vadītāja amata konkursa komisijas loceklis uzskata, ka pretendentu vārdi nebūtu atklājami pēc konkursa pirmās kārtas, bet atklājams būtu tikai tas pretendents, kas tiks virzīts apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā.

Šādam viedoklim nepiekrita KNAB pārstāve Ilze Jurča, kura norādīja, ka, neatklājot KNAB vadītāja amata pretendenta vārdus pēc pirmās kārtas, netiks nodrošināta caurredzama konkursa norise un Latvija var izpelnīties starptautisku organizāciju pārmetumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nepiekrita Jurčas teiktajam. Premjera ieskatā, amata pretendentu atklāšana var kaitēt pretendentiem gadījumā, ja viņi konkursā zaudē.

Kā ziņots, pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.