Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedri – lielākie Latvijas mazumtirgotāji “Rimi” un “Maxima” – atbalsta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai un atsevišķām produktu grupām, pauda LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Ņemot vērā, ka PVN Latvijas valsts budžetā ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija un daudzām produktu grupām būtu grūti ieviest samazināto likmi, LPTA atzinīgi vērtē valdības ieceri vispirms to samazināt svaigiem dārzeņiem un augļiem.

Lielie pārtikas mazumtirgotāji jau vairākkārt pauduši atbalstu šai iecerei, apliecinot, ka ir atbildīgi tirgotāji un pārtikas produktiem piemērotās PVN likmes samazināšanas gadījumā proporcionāli samazināsies arī konkrēto produktu cena veikalu plauktos. Tomēr ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jūtīgas arī ļoti īsa perioda ietvaros, skaidroja Krūzītis.

“Valdības iecere vispirms samazināt PVN likmi svaigajiem augļiem un dārzeņiem ir lietderīga, un tā pozitīvi ietekmēs vietējos ražotājus. Sezonas laikā Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas, nemaksājot PVN, mazumtirdzniecībā tiek pārdoti par cenām, ar kurām vietējais ražotājs nevar konkurēt. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks arī negodīgas peļņas gūšanas gadījumi, sniedzot iespēju vietējiem ražotājiem pārdot vairāk savas produkcijas. Secīgi var prognozēt, ka cena šādā gadījumā samazināsies arī vietējo ražotāju produkcijai,” uzsver Krūzītis.

Lielākie tirgotāji arī pauž atbalstu valdības iniciatīvai, kas paredz izveidot darba grupu, kura strādā pie samazinātās PVN likmes piemērošanas risinājumu izstrādes.

“Valdības rīcība ir apsveicama, un tā liecina, ka beidzot “ledus ir sakustējies”. Lai gan iespējams, ka sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju grupu atbalstam ir citi efektīvāki instrumenti, kā, piemēram, tiešs atbalsts, samazināta PVN likme svaigajiem dārzeņiem un augļiem ir iedarbīgs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. To jau piemēro vairākums Eiropas Savienības valstu, un arī Latvijā tas varētu būt nozīmīgs atbalsts vietējiem ražotājiem, kas veicinātu ražošanas attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu lielākus nodokļu ieņēmumus šajā nozarē,” atzīmēja Krūzītis.

Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija (ZM) izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā ZM, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības “Latvijas dārznieks”, Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un LPTA eksperti.

Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN ieviešanas ietekmi uz ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu. Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu. Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu.

Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).

Jau vēstīts, ka lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015.gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas – budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.

LPTA ir dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Narvesen”, “Maxima” un “Rimi”. LPTA iestājas par sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes, drošu pārtiku par atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa vidi Latvijā.

Saistītās tēmas: MaximaPārtikaPVNRimi

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube