Krievija pēdējo dienu laikā, domājams, nosūtījusi īpašo uzdevumu vienību uz gaisa spēku bāzi Ēģiptes rietumos netālu no Lībijas robežas, ziņo anonīmi avoti ASV, Ēģiptē un diplomātiskajās aprindās.

ASV amatpersonas un avoti diplomātiskajās aprindās norādīja, ka šādu Krievijas spēku izvietošana varētu liecināt par centieniem atbalstīt Lībijas vietējo bruņoto grupējumu komandieri Halifu Haftaru, kura kontrolētajām naftas ostām 2.martā uzbruka Bengāzī Aizsardzības brigādes.

Savienoto Valstu novērojumi liecina, ka gaisa spēku bāzē Sīdī Berrānī, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus no Lībijas robežas, izvietoti Krievijas īpašo uzdevumu vienību karavīri un bezpilota lidaparāti, atklāja ASV amatpersonas.

Avoti Ēģiptes drošības spēkos izpauda plašāku informāciju, atzīstot, ka bāzē ieradusies Krievijas īpašo uzdevumu vienība, kurā ir 22 karavīri, tomēr avoti atteicās apspriest viņu uzdevumu.

Avoti atklāja, ka Krievija februārī izmantoja vēl vienu Ēģiptes bāzi, kas atrodas tālāk uz austrumiem Mersāmatrūhā.

Iepriekš par šādu Krievijas spēku izvietošanu Ēģiptē netika ziņots.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien mediju ziņoto nekomentēja, un arī oficiālā Kaira noliedza, ka tās teritorijā atrastos Krievijas militārais kontingents.

“Ēģiptē neatrodas nekādi ārvalstu karavīri (..). Tas ir suverenitātes jautājums,” paziņoja Ēģiptes armijas preses pārstāvis.

Arī ASV armija atteicās sniegt komentārus.

Amatpersonas skaidroja, ka ASV izlūkdienestu un Krievijas militārajām aktivitātēm bieži grūti izsekot, jo tiek izmantoti līgumdarbinieki vai karavīri bez uniformām.

Avoti Ēģiptē atklāja, ka Krievijas militārā lidmašīna nogādājusi aptuveni sešas militārās vienības Mersāmatrūhā un desmit dienas vēlāk devusies tālāk uz Lībiju.

Netālu no Bengāzī esošās gaisa spēku bāzes komandieris Muhameds Manfours noliedza, ka Haftara komandētā Lībijas Nacionālā armija būtu saņēmusi kādu palīdzību no Krievijas vai Krievijas algotiem spēkiem.

Manfours apgalvoja, ka Lībijas austrumos neatrodas Krievijas spēki vai Krievijas bāzes.

Vairākas rietumvalstis, tostarp ASV, pēdējos gados ir nosūtījušas militāros padomniekus un īpašo uzdevumu vienību karavīrus uz Lībiju. ASV arī veikušas gaisa uzlidojumus, lai atbalstītu Lībijas spēkus cīņā pret teroristu grupējumu “Islāma valsts”.

Sešus gadus pēc revolūcijas un NATO intervences, kurā tika gāzts diktators Muammars Kadafi, Lībijā joprojām valda haoss, un Vašingtona bažījas par Krievijas interesēm naftas ieguvēm bagātajā Āfrikas valstī.

ANO atbalstītā Lībijas valdība Tripolē ir nonākusi konfliktā ar Haftaru. Krievija pēdējos mēnešos tikusies ar abām pusēm, taču šķiet, ka tā ir gatava atbalstīt Haftaru.

Līdz februārim Lībijas daļā, ko kontrolē Haftars, darbojās privātie algotņi, kurus bija nolīgusi Krievija, aģentūrai “Reuters” atklāja tās firmas vadītājs, kurš viņus noalgoja.

ASV ģenerālis Tomass Valdhauzers, kurš pārrauga ASV karavīrus Āfrikā, pagājušajā nedēļā Senātā sacīja, ka Krievija mēģina paplašināt ietekmi Lībijā, lai beigās spētu ietekmēt tos, kas nāks pie varas.

Jautāts, vai ASV interesēs ir to pieļaut, Valdhausers sacīja, ka neesot gan.

Foto:  wikimedia