Sīrijas miera sarunas Astanā trešdien izgāzušās, jo uz trešo sarunu kārtu neieradās nemiernieku delegācija.

Divu dienu ilgajās sarunās Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma delegācija tikās ar Krievijas, Turcijas un Irānas pārstāvjiem, toties nemiernieku grupējumi tajās nepiedalījās, par iemeslu minot pamiera noteikumu pārkāpumus.

Krievijas īpašais sūtnis Sīrijā Aleksandrs Lavrentjevs un Damaskas delegācijas vadītājs Bašars al Džaafari kritizēja nemiernieku neierašanos, saucot to par triecienu centieniem panākt mieru.

“Viņi vēlas izjaukt politiskās sarunas. Tie ir spēki, kas uzstāj uz militāru risinājumu,” pēc apspriedes žēlojās Lavrentjevs.

Džaafari uzsvēra, ka nemiernieku sarīkotais boikots signalizē par opozīcijas “necieņu pret procesu kopumā”.

Lavrentjevs pavēstīja, ka nākamās sarunas gaidāmas 18.-19.aprīlī Teherānā, tomēr ir maz ticams, ka nemiernieki piekritīs doties uz Irānu, kas ir viens no Asada režīma galvenajiem sabiedrotajiem.

Tikmēr Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Akilbeks Kamaldinovs paziņoja, ka nākamā sarunu kārta Astanā gaidāma 3.-4.maijā.

Sarunas Astanā notiek paralēli ANO Ženēvā organizētajām Sīrijas valdības un opozīcijas politiskajām sarunām.

Sarunas Astanā sākotnēji tika uzskatītas par Ankaras, Maskavas un Teherānas mēģinājumu mazināt Rietumu lomu Sīrijas konflikta risināšanā, tomēr tās aizvien vairāk sāk izskatīties kā Ženēvas sarunu papildinājums.

Nākamā sarunu kārta Ženēvā gaidāma 23.martā.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.

Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 320 000 cilvēku.

Decembra beigās ar Turcijas un Krievijas atbalstu Sīrijas valdības un nemiernieku starpā tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu, kas gan neattiecas uz ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautajiem grupējumiem.

Foto: wikimedia