Pirmajās televīzijas debatēs Francijas prezidenta amata kandidāti pirmdien polemizēja par imigrāciju un sekulārismu.

Sociālistu kandidāts Benuā Amons debatēs, kurās piedalījās pieci vadošie kandidāti, paziņoja, ka Francija ir bijusi “stabila kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, tomēr katru gadu par to notiek diskusijas”.

“Mums būtu vajadzīga pieeja, kas dod priekšroku integrācijai, nevis elektorālam tirgum,” viņš piebilda.

Tikmēr galēji labējās “Nacionālās Frontes” (FN) kandidāte Marina Lepēna pauda vēlmi “apturēt legālo un nelegālo imigrāciju”, norādot, ka ekstrēmisti ieplūst migrantu vidū, turklāt Francijai vajadzētu parūpēties pašai par saviem nabadzīgajiem pilsoņiem un bezdarbniekiem.

Viņa arī aicināja spēkā esošo aizliegumu skolās nēsāt reliģisko simboliku, tostarp seju aizsedzošu apģērbu, attiecināt arī uz visām sabiedriskām vietām.

Lepēnas komentārs sadusmoja galēji kreiso kandidātu Žanu Liku Melanšonu, kurš FN kandidātei jautāja vai viņa reliģisku apsvērumu dēļ ir gatava aizliegt arī “īsus vai garus svārkus”.

Tikmēr centriski noskaņotais neatkarīgais kandidāts Emanuels Makrons kritizēja Lepēnu par “Francijas tautas šķelšanu”.

Konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons debatēs kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles liberālo imigrācijas politiku, norādot, ka migrācijas krīze Eiropai ir radījusi lielas problēmas.

“Es absolūti nepiekrītu Emanuelam Makronam, kurš Berlīnē slavēja Vācijas kancleri par viņas politiku, kas izrādījās slikta politika, un ko tagad kritizē viņas sabiedrotie Vācijā,” uzsvēra Fijons.

“Šīs krīzes risināšanas veids ir radījis milzīgas problēmas Eiropai,” viņš piebilda.

Makrons debatēs uzsvēra, ka ir vienīgais kandidāts, kas netiek finansēts par valsts naudu.

“Tradicionālās partijas, kuras gadu desmitiem nav spējušas atrisināt vakardienas problēmas, nespēs atrisināt arī rītdienas problēmas,” viņš paziņoja.

Savukār Lepēna debatēs iestājās pret Eiropas Savienību (ES), uzstājot, ka nevēlas, lai Francija kļūtu par mazu bloka “reģionu”.

“Es nevēlos būt Angelas Merkeles vicekanclere,” viņa piebilda.

Pēc debatēm veiktā aptaujā 29% skatītāju par vispārliecinošāko kandidātu atzina Makronu, otrajā vietā ar 20% ierindojās Melanšons, bet trešo vietu ar 19% dalīja Fijons un Lepēna. Pēdējā vietā ar 11% ierindojās Amons.

Kā ziņots, kopumā startam cīņā par Elizejas pili reģistrēti 11 kandidāti.

Vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, un divi kandidāti, kas tajā iegūs visvairāk balsu, aci pret aci sastapsies balsošanas otrajā kārtā 7.maijā.

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons un Lepēna gūtu līdzīgu atbalstu, bet pārējie kandidāti ievērojami atpaliek. Otrajā kārtā aptaujas sola pārliecinošu Makrona uzvaru pār Lepēnu.

Foto: reuters