Vācijas valdība trešdien apstiprinājusi likumprojektu, ar kuru tiks anulēti spriedumi tūkstošiem geju, kas savulaik tikuši notiesāti pēc likuma, ar kuru homoseksualitāte bija atzīta par krimināli sodāmu un kas konsekventi tika piemērots pēckara Rietumvācijā.

Likums tika ieviests XIX gadsimta Vācijā, padarīts stingrāks nacistu laikos un šajā formā paturēts arī Rietumvācijā, kas no 1949. līdz 1969.gadam notiesāja 50 000 vīriešu.

Likumprojekta pieņemšana ir uzvara aktīvistiem pēc vairākas desmitgades ilgušās cīņas par labās slavas atjaunošanu gejiem, kas bija notiesāti pēc krimināllikuma 175.panta.

5000 notiesāto joprojām ir dzīvi.

Likumprojektu apstiprinājis kancleres Angelas Merkeles kabinets, un drīzumā tas tiks iesniegts parlamentam, kur Merkeles “lielajai koalīcija” ir pārliecinošs vairākums.

“175.pants iznīcināja karjeras un izpostīja dzīves,” paziņojumā norādīja tieslietu ministrs Heiko Māss. “Tie daži upuri, kas šodien vēl ir dzīvi, ir pelnījuši beidzot saņemt taisnību.”

Ar 175.pantu par pretlikumīgiem tika atzīti “pretdabīgi dzimumakti (..) starp vīriešu dzimuma cilvēkiem vai cilvēkiem un dzīvniekiem”.

Likumā atsevišķi nebija noteikts, ka dzimumattiecības sieviešu starpā būtu nelegālas.

Kaut arī likums tika pieņemts jau 1871.gadā, tas līdz nacistu nākšanai pie varas tika piemērots reti, bet 1935.gadā tā nosacījumi tika padarīti stingrāki, kā sodu paredzot desmit gadus spaidu darbos.

Trešajā reihā cietumos vai koncentrācijas nometnēs tika ieslodzīti vairāk nekā 42 000 vīriešu.

2002.gadā valdība pieņēma likumu, ar kuru tika atcelti viņu spriedumi.

Tomēr tas neattiecās uz tiem, kas pēc 175.panta tika notiesāti pēc kara, kad likums joprojām bija spēkā.

Austrumvācijā tas no kriminālkodeksa tika svītrots 1968.gadā.

Rietumvācija 1969.gadā atgriezās pie pirmsnacistu laika versijas, bet pilnībā tas tika atcelts 1994.gadā.

Kompensāciju shēma paredz 3000 eiro vienreizējo maksājumu, kā arī papildu 1500 eiro par katru cietumā pavadīto gadu.

Foto: wikimedia