Mēs visi noteikti kaut reizi dzīvē esam izjutuši trauksmi vai trauksmes sajūtu, un to var droši uzskatīt par ikdienišķu pazīmi, tomēr, ko darīt, ja šī sajūtu mums liedz dzīvot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi? Šajos jautājumos konsultē veselības centra “Vivendi” psihiatre Inga Zārde. 

Kas īsti ir šī trauksme? Eksperte skaidro, ka tā ir sajūta, emocijas, kuras mums vajadzētu pieņemt kā normālu pazīmi. Tā būtībā ir kā signāls organismam, ka apkārtējā vidē vai iekšējā pasaulē (psihē) ir kaut kāds drauds cilvēka iekšējai pasaulei. Šo signālu var salīdzināt ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, kas mums norāda uz to, ka pasliktinājusies veselība.

Trauksmei būtu jāpievērš uzmanība vien tad, ja tā kļuvusi pārlieku izteikta, bieža vai neadekvāta konkrētajai situācijai, piemēram, atrodoties liftā, ieejot veikalā vai apmeklējot kādu pasākumu plašākā sabiedrībā. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka trauksmi var novērot arī vairāku slimību gadījumā – pie veģetatīvās distonijas, uzmācības traucējumiem, depresijas, izdegšanas, vairogdziedzera problēmām vai citām veselības likstām. Trauksme var būt arī kādu lietotu medikamentu blakusparādība.

Parādās pēkšņi vai tiek izprovocēta

Trauksme var izpausties dažādi, piemēram, bailēs, bažīgumā, svīšanā vai paātrinātā elpošanā. Tāpat var rasties reiboņi, muskuļu sasprindzinājums un nespēja koncentrēties. Smagākos gadījumos veidojas zarnu trakta traucējumi un spiedošas sajūtas pakrūtē. Tā būtībā rodas pēkšņi un bez brīdinājuma, kā organisma reakcija kam negaidītam, tomēr tā mēdz būt arī pastāvīga, kā nepārtraukts fona troksnis. Uzskatāms, ka trauksmes sajūtu mēs spējam radīti paši, dažādās situācijās iztēlojoties notikumus un to, kā tie risinātos. Galvā izspēlējot dažādus notikumus, rodas satraukums, kas pēcāk var pieaugt panikā.

Emocionālā pasaule un fiziskais ķermenis

Bieži vien cilvēki emocionālo trauksmi saista ar savu ķermeni. Trauksmes gadījumā cilvēkam paātrinās sirds darbība, un tā vietā, lai domātu par to, kas to radījis emocionāli, cilvēks uzskata, ka tam ir kādas fiziskas problēmas, piemēram, sirds slimība (asinsspiediena problēmas vai tuvojas infarkts). Liela kļūda ir šo simptomu meklēšana interneta vietnē. Uzzinot par dažādām slimībām, kas it kā saistītas ar šīm pazīmēm, cilvēks vēl vairāk uztraucas un veidojas vēl lielāka trauksme, jo tic, ka iespējams slims ar to. Tādā brīdī cilvēks izjūt vēl lielāku trauksmi, radot jaunus simptomus, vēlāk traucējot noteikt īstos cēloņus.

Trauksmei ir pakļauti visi

Mums visiem ir jāsaprot, ka trauksmes izjūtas ir piedzīvojuši visi, un tā ir absolūti normāla sajūta. Taču, ja tā kļūst pārlieku bieža un traucē darbā, sadzīvē, tad nu gan noteikti jāmeklē kāda palīdzība.

Nav raksturīgi, ka ar trauksmi vairāk cieš kādu profesiju pārstāvji, tāpat arī to neietekmē dzimums. Vienīgi speciālisti ir novērojuši, ka sievietes biežāk vēršas pēc palīdzības un meklē trauksmes cēloni. Savukārt vīrieši trauksmi nereti izreaģē darbībā. Piemēram, ātri brauc ar auto, aizraujas ar riskantiem sporta veidiem, spēlē azartspēles vai vairāk, kā būtu pieļaujams, lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas.

Grūtības pieņemt patiesību

Trauksmes gadījumā, kad cilvēkam pārsvarā ir novērojami fiziskie simptomi, bieži vien ir grūti noticēt, ka, piemēram, redzes miglošanās vai roku tirpšana ir trauksmes izraisītas pazīmes. Ārsts konstatē, ka cilvēks ir fiziski vesels, bet pašsajūta ir slikta. Šādās reizēs kopā ar speciālistu lēnām un piesardzīgi šķetinot dzīves situāciju, dzīves stāstu un emocionālās sajūtas, par kurām cilvēki bieži nemēdz runāt, fiziskās pazīmes var sākt mazināties.

Ārkārtīgi liela problēma ir tā, ka cilvēki nevis risina iemeslus, kādēļ radusies trauksme, bet gan cenšas no tās izvairīties, neapmeklējot vietas, kurs iepriekš šī trauksme izjusta. Šādā veidā cilvēks savu dzīvi sāk pakārtot tam, lai izvairītos no iespējamām trauksmes lēkmēm, tomēr tādā veidā cilvēks ar laiku zaudē jebkādu dzīves kvalitāti.

Ko darīt?

Svarīgi ir saprast, kas veicina šo trauksmes sajūtu. Cilvēkam vajadzētu sev uzdot jautājumus: Kāpēc es esmu satraukts, kas manā dzīvē ir par daudz? Varbūt par daudz strādāju vai dzīvoju konfliktējošās attiecībās? Kas manā dzīvē ir pretrunā ar to, ko daru un kā dzīvoju? Varbūt ir kādas lietas vai situācijas, ko nespēju pieņemt vai arī ko ļoti vēlos, bet nevaru dabūt?

Ja pašam ir grūti saprast, kāpēc trauksme rodas, var mēģināt par to runāt ar draugu, dzīvesbiedru, tuvinieku vai kādu uzticamības personu. Ja šāda izrunāšanās nespēj sniegt atbildes, jāmeklē speciālista palīdzība. Psihologs, psihiatrs vai psihoterapeits kā neiesaistīta vai neitrāla persona no malas var vērot, uzdot jautājumus un ievirzīt cilvēku uz domām, rīcību, kas situāciju var uzlabot. Ja būs nepieciešams, ārsts var izrakstīt medikamentus simptomu mazināšanai.

Vienlaikus jāņem vērā, ka fizisko simptomu izmeklēšanai nepieciešama arī ģimenes ārsta konsultācija.