Šovasar, 28. jūlijā uz Arēna Rīga skatuves kāps viens no pasaulē atzītākajiem džezroka ģitāristiem – trīs Grammy balvu ieguvējs Džons Skofīlds (John Scofield) no ASV. Tieši šogad Džons saņēmis divus no Grammy apbalvojumiem – par labāko džeza instrumentālo albumu un labāko džeza solo improvizāciju.

Džons Skofīlds ir mākslinieks, kas nenāk no muzikālas ģimenes un arī pilsēta kurā viņš uzauga – Konektikuta, nav vieta, kas īpaši saistītos ar mūziku. Taču kā Džons stāsta: “Manuprāt ikvienam manā paaudzē interesēja mūzika. Ja tu nespēlēji koledžas futbola komandā, tad tu varēji pievērsties mūzikai. Tā mūzika kļuva par pašu savarīgāko arī manā dzīvē”.

Džons apgalvo, ka ļoti lielu lomu viņa mūzikas karjeras izveidē, spēlējuši cilvēki, kas viņam bijuši apkārt. Sākot no vecāka gadu gājuma māksliniekiem, kas viņu iedrošinājuši, beidzot ar pavisam jauniem māksliniekiem, kuri ar viņu mācījās vienā koledžā.

Liktenīgs esot bijis arī pilsētas nelielā mūzikas ierakstu veikala apmeklējums, kur Džons satika pārdevēju Salliju, kura bija milzīga džeza fane un zināja ļoti daudz par to pastāstīt. Uzzinot, ka Džons spēlē ģitāru, viņa nevis ieteica, bet lika viņam iegādāties Jimm Hall un Wes Montgomery ierakstus. Tā sākās ceļš uz džeza mūzikas karjeru.

Džons Skofīlds ir mākslinieks, kurš apveltīts ar fantastisku talantu un neskatoties uz to, ka jau pašā karjeras sākumā pameta Bērklija Mūzikas koledžu (Berklee College of Music), viņš ir sasniedzis ievērojamus panākumus un ieguvis neskaitāmas balvas par sasniegumiem mūzikā. Džons pameta skolu, lai kāptu uz lielās skatuves ar tādiem džeza grandiem kā amerikāņu trompetistu Četu Beikeru (Chet Baker) un saksafonistu Džeriju Maliganu (Gerry Mulligan).

Neilgi pēc tam Džons pievienojās bundzinieka Billija Kobhama (Billy Cobham) un amerikāņu džeza mūziķa Džordža Djūka (George Duke) grupai, ar kuru divus gadus aktīvi koncertēja. Taču pēc tam Džons nolēma realizēt vairākas sadarbības ar tā brīža ievērojamājamiem, galvenokārt, džeza un fanka māksliniekiem.

1976. gadā Džons Skofīls noslēdza līgumu ar Enja Records un jau 1977. gadā iznāca viņa pirmais albums.

Kopš 70. gadu beigām Džons aktīvi piedalījās vairāku albumu tapšanā, kā arī ierakstīja milzu popularitāti ieguvušus skaņdarbus “Blue Matter” (1986), “Loud Jazz” (1987) un “Flat Out” (1988). Savukārt 1989. gadā tika uzsākta sadarbība ar tā brīža vienu no slavenākajām džeza kompānijām – Blue Note. Kā rezultātā 1993. gadā, sadarbībā ar leģendāro saksafonistu Ediju Harisu, tika ierakstīts albums “Hand Jive”, kas pēc klausītāju un mūzikas kritiķu domām ir mākslinieka labākais darbs.

Šobrīd Džons Skofīlds savus klausītājus priecē ar ļoti daudzveidīgu mūzikas izpildījumu, ko pierāda nupat saņemtais Grammy apbalvojums par džeza improvizāciju dziesmai “I’m So Lonesome I Could Cry”.

https://www.youtube.com/watch?v=zKPZhmljUFw