Šaha spēle, kuras mērķis parādīt prāta slēptākās dzīles

Iespējams, tas izskatās pēc parasta šaha uzdevuma, taču tā beidzot var palīdzēt zinātniekiem saprast mehānismu, kas padara cilvēka prātu tik unikālu, ka datoriem iespējams nekad to neaizsniegt.

75 gadus vēlāk, kad Bletchley Park otrā pasaules kara laikā atrada šifrētājus, pateicoties publicētai The Telegraph krustvārdu mīklai, zinātnieki atkal vēršas pie lasītajiem, lai atrastu pašus labākos domātājus.

Uzdevums sakrita ar jauna Penraouz Institūta atklāšanu. Tās dibinātājs – sers Rodžers Penrouzs, Oksfordas matemātikas institūta profesors. 1988. gadā viņš kopā ar profesoru Stīvenu Hokingu dabūja Volfa prēmiju fizikā – darbs par melnajiem caurumiem un singularitāti.

Jaunais institūts uzstādīja mērķi pētīt cilvēka apziņu ar fizikas palīdzību un saprast fundamentālās atšķirības starp mākslīgo un dabīgo intelektu.

Ja zinātniekiem izdosies, pētījumu rezultāti varētu pierādīt, ka cilvēka smadzenes – nav vienkārši gigantisks superdators, bet arī struktūra, kas demonstrē kvantu efektus, kas sliecas tālu aiz saprāta robežām. Šo pretrunīgo teoriju daudzi zinātnieki uzskata par neiespējamu.

Šaha uzdevums, ko piedāvā Sers Rodžers, izdomāts tādā veidā, ka iziet to var tikai cilvēki – mākslīgais intelekts izdarīt to nevarēs. Zinātnieki no Penrouzas Institūta piedāvā lasītājiem padomāt, kā uzvarēt ar baltajiem un pierādīt neizbēgamu “neizšķirts”.

Komanda cer, ka, izpētot cilvēku smadzenes, kuri atrisināja uzdevumu, vai cilvēku apgaismības brīdī, varēs uzzināt, kādās smadzeņu daļās parādās “evrika” vai intuīcija.

Vai spēsiet atminēt mīklu? Zinātnieki vēlas uzzināt risinājumu, ja tas jums ir izdevies. Augstāk redzamā situācija var likties bezpalīdzīga baltajiem, kuriem ir tikai karalis un četri bandinieki, taču tie var izspēlēt neizšķirtu partiju un pat uzvarēt.

Zinātnieki konstruēja to tādā veidā, lai sajauktu “galvu” šaha datoram, kas parasti uzskata, ka šajā pozīcijā melno uzvara ir neizbēgama. Taču pat viduvējs šaha spēlētājs var sasniegt neizšķirtu. Šaha dators ieiet strupceļā, jo tā izskatās kā neiespējama pozīcija, kaut gan tā ir pilnīgi iespējama.

Gan cilvēkiem, gan datoriem un pat kvantu datoriem ir dota iespēja uzspēlēt šo spēli, risinājumu var sūtīt uz elektronisko pastu puzzle@pentoseinstitute.com

“Dators uzskata, ka šajā partijā uzvar melnie – figūru skaita un to pozīciju dēļ, bet cilvēks, paskatoties uz dēli, ātri sapratīs, ka tā tas nav,” saka sers Rodžers.

“Mēs zinām, ka ir lietas, ar kurām cilvēka prāts var tikt galā, bet spēcīgs superdators – nē, un mēs nezinām, kāpēc tā notiek. Ir pierādījumi par kvantu efektiem bioloģijā – fotosintēzē, putnu migrācijā utt. Iespējams, tas pats notiek arī ar smadzenēm. Šī hipotēze ir visai pretrunīga. Ja mēs atklāsim, ar ko tieši cilvēks atšķiras no datora, socioloģiskās sekas būs nesamērojamas. Cilvēkiem bail domāt par nākotni, kur roboti vai datori atņemt viņiem darbus, bet var izrādīties, ka dažās zināšanu jomās mašīnas nekad nekļūs labākas par mums. Kreativitātē, piemēram.”

1942. gadā šifrētāji no Bletchley Park publicēja līdzīgu puzli The Telegraph avīzē. Viņi vēlējās uzņemt jaunus darbiniekus, lai uzlauztu Enigmu (portatīva šifrēšanas mašīna, kura tika izmantota slepenu ziņu šifrēšanā) un uzvarēt otro pasaules karu. Lasītājus lūdza izpildīt uzdevumu 12 minūšu laikā.