Jā, tā ir taisnība! Ja tev ir bijusi īpaši gara diena, kurā noteikti vairs nav spēka sporta zāles apmeklējumam, tad zinātnieki noskaidrojuši, ka karsta duša var būt lielisks palīgs tieši šādās reizēs.

Nesenie pētījumi liecina, ka karsta duša spēj dot to pašu rezultātu, ko kārtīga izsvīšana sporta zālē. Kā tas ir iespējams?

Jau vairākās kultūrās tiek zvērēts, ka ekstrēmi apstākļi uz ķermeni iedarbojas pavisam īpaši, tieši tādēļ tik laba ir karstā duša. Tā tiek uzskatīta par pasīvo ķermeņa pakļaušanu karstumam.

Nacionālā sporta un fizisko nodarbību centra pētnieki atklājuši, ka ūdens, kura temperatūra ir 40 grādi pēc Celsija, sadedzina teju tikpat daudz kaloriju, cik vienmērīga mīšanās ar velosipēdu. Tas nozīmē, ka apmēram vienā mazgāšanās reizē tiek sadedzinātas 140 kalorijas.

Citi pētījumi rāda, cilvēki, kas vannojas karstā ūdenī un ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, labāk spēj kontrolēt cukura līmeni asinīs nākamās 24 stundas, kā arī uzlabojas vielmaiņa. Tas pats pētījums rāda, ka tiem pašiem cilvēkiem pēc ēšanas cukura līmenis ir par 10 procentiem zemāks.

Šajos pētījumos noskaidrojās, ka tie, kas mēdz baudīt karstas dušas, mazāk saskaras ar dažādiem iekaisumiem, līdzīga kā tad, ja mēs nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. Šīs abas aktivitātes novērš infekciju un dažādu slimību attīstīšanos ķermenī.

Šī pasīvā uzkaršana palīdz kontrolēt vielmaiņas traucējumus, piemēram, otrā tipa diabētu.

Kaut arī pētījumi šajā jautājumā ir visai jauni, noskaidrots, ka karsta vanna var efektīvi samazināt augstu asinsspiedienu.

Piemēram, somu pētnieki 2015. gadā izpētīja, ka regulārs saunas apmeklējums palīdz kardiovaskulārajām funkcijām, kā rezultātā tiek mazināts sirds slimību risks vai insults.

Tomēr neiesakām regulāri izlaist treniņus vien tādēļ, ka karsta duša spēj sniegt līdzīgus rezultātus. Jo karsta duša mēdz sausināt ādu, tādēļ tas nav labākais ikdienas “treniņu” veids. Tomēr nereti karsta duša un sauna ir laba alternatīva slinkām vai īpaši noslogotām dienām.