Lietuva pievienojusies Polijas prasībai Eiropas Savienības (ES) tiesā anulēt Eiropas Komisijas (EK) atļauju Krievijas koncernam “Gazprom” izmantot lielāku daļu gāzesvada “Nord Stream” atzara Vācijā, jo Lietuvas valdība uzskata, ka minētais Briseles lēmums var palielināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes un kaitēt Ukrainai.

Kā ziņu aģentūrai BNS ceturtdien apliecinājusi Lietuvas enerģētikas ministra preses pārstāve Aurēlija Vernickaite, valdība ceturtdien piekritusi Lietuvas dalībai šai lietā.

Pēc viņas teiktā, Lietuva grib panākt, lai konkurence Eiropas gāzes tirgū pieaugtu, savukārt EK lēmums “palielina enerģētisko atkarību no “Gazprom”, turklāt var negatīvi ietekmēt Ukrainu, jo samazināsies gāzes tranzīta plūsma caur šo valsti”.

EK pērnruden palielināja gāzesvada “Opal” izmantošanas kvotu koncernam “Gazprom”. Šis gāzesvads Vācijas austrumdaļā saslēgts ar gāzesvadu “Nord Stream” Baltijas jūrā, kas savieno Krieviju un Vāciju. Lēmuma kritiķi uzskata, ka līdz ar to varētu samazināties gāzes tranzīts caur Poliju un Ukrainu.

Lietuvas iesaistīšanos šai lietā var vērtēt kā politisku atbalstu, Lietuvas speciālisti izklāstīs tiesai savus argumentus, bet galvenā prasītāja paliks Polijas valdība.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ceturtdien Kijevā, tiekoties ar abu pārējo Baltijas valstu un Ukrainas valdību vadītājiem uzsvēris, ka Ukrainai Eiropā jāsaglabā svarīga tranzītceļa loma.

Lietuvas izlūkdienests savā šonedēļ publiskotajā ziņojumā brīdina, ka “Gazprom” centīsies saglabāt savas pozīcijas reģionā, cita starpā mēģinot manipulēt ar piegādājamās gāzes cenu, piemēram, sadarbojoties ar sev uzticīgiem tirdzniecības starpniekiem un nodrošinot viņiem izdevīgākus gāzes iegādes noteikumus nekā citiem pircējiem.

Lietuva no “Gazprom” šogad pirks nedaudz vairāk par pusi nepieciešamā gāzes apjoma. Enerģētikas holdings “Lietuvos energija”, kas apgādā ar gāzi rūpnieciskos un sadzīves lietotājus, no Krievijas šogad iegādāsies aptuveni 34% vajadzīgā gāzes daudzuma, bet Lietuvas lielākā gāzes patērētāja, Jonavas mākslīgā mēslojuma rūpnīca “Achema” – aptuveni divas trešdaļas. Pārējo daļu Lietuva pērk no Norvēģijas kompānijas “Statoil” un ieved caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Gāzes patēriņš Lietuvā ar katru gadu samazinās – šogad valstī tiks patērēti aptuveni 22 miljoni megavatstundu, pērn Lietuva patērēja apmēram 24 miljonus megavatstundu, bet aizpērn – apmēram 27,6 miljonus megavatstundu.