Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) skeptiski raugās uz savām iespējām izmeklēt korupciju privātajā sektorā. Tajā pašā laikā KNAB rosina izvērtēt koruptīvu noziegumu privātajā sektorā soda sankciju samērīgumu, liecina Ministru kabinetā iesniegtais KNAB informatīvais ziņojums.

KNAB bija jāizstrādā informatīvais ziņojums, lai izvērtētu iespēju paplašināt biroja kompetenci attiecībā uz tiesībām izmeklēt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus privātajā sektorā.

Nolūkā izvērtēt jautājumu par kompetences paplašināšanas iespējām birojs rīkoja ekspertu sanāksmi, lai konceptuāli vienotos par iespējamiem risinājumiem attiecībā par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā.

Lai paplašinātu KNAB kompetenci attiecībā uz koruptīvu noziedzīgu nodarījumu privātajā sektorā izmeklēšanu, nepieciešama vienota izpratne par to, kas ir privātais sektors. Iecerētās izmaiņas, kas saistītas ar korupcijas apkarošanu privātajā sektorā ieviešanu, ir konceptuāli jauna pieeja korupcijas apkarošanai, kas šobrīd Latvijas tiesību sistēmai nav raksturīga, teikts ziņojumā.

KNAB likuma izpratnē ar korupciju saprot kukuļošanu vai jebkuru citu rīcību, ko veikusi valsts amatpersona un kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, valsts amatpersona iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

Latvijā par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzskatīti ne tikai noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, bet arī noziegumi, kas saistīti ar neatļautu labuma pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Šie noziegumi uzskatāmi par izdarītiem privātajā sektorā un tādējādi biroja kompetencē būtu izmeklēt šos trīs minētos noziedzīgus nodarījumus.

KNAB norāda, ka no starptautisko organizāciju skatījuma nav būtiski tas, kuras iestādes kompetencē ir koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana privātajā sektorā, bet svarīgi ir, ka valstī pastāv skaidrs deleģējums izmeklēt šādus noziedzīgus nodarījumus, kā arī, ka attiecīgā iestāde ir spējīga to veikt efektīvi.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam izmeklēšanu par Krimināllikumā paredzētajiem koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem var veikt visas tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē ir šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana.

Biroja kompetence šobrīd neaptver visus noziedzīgos nodarījumus, kurus izdarījušas valsts amatpersonas. Biroja kompetences paplašināšana nav iespējama bez tā kapacitātes palielināšanas, jo, paplašinot KNAB kompetenci, var tikt samazināta biroja efektivitāte koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā publiskas personas institūcijās. Turklāt, Valsts pārvaldes reformu plāna projekts paredz valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu. Tādējādi kritiski vērtējams, vai palielinot KNAB kompetenci vienlaikus tiks palielināta arī biroja kapacitāte.

Ņemot vērā minēto, KNAB secina, ka konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālās piekritības jautājumi risināmi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai. “Biroja kompetences paplašināšana, nosakot izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus privātajā sektorā, pamatnostādnēs izvirzīto mērķi – noteikt efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem nesasniegs biroja kapacitātes trūkuma dēļ,” norāda KNAB.

Ņemot vērā to, ka soda sankcijas par neatļautu labuma pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu atšķiras no soda sankcijām par koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem publiskajā sektorā, Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā jāizvērtē soda sankciju grozīšanas nepieciešamība, uzskata KNAB.

Foto: twitter/knabinforme