Pēriens kā vecāku disciplinārā soda tehnika ir izraisījusi kaislīgas debates visapkārt pasaulē. Bet jaunā meta analīze no piecdesmit gadu ilgiem pētījumiem liecina, ka papildus psiholoģiskai ietekmei uz bērnu, var rasties cena, par kuru būs jāmaksā pašiem vecākiem.

Pēriena ietekmes mērīšana ir izrādījusies sarežģīta tāpēc, ka daudzi vecāki pēršanu ļoti bieži aizstāj ar cita veida fizisku sodīšanu. Journal of Family Psychology izdevumā daktere Elizabete Geršofa no Teksasas Universitātes apvienoja pētījumus par pēriena sekām, kuros kopumā tika iekļauti 160 927 bērni. “Mūsu analīze ir vērsta uz to, ka vairums amerikāņi atzīst pērienu par sodu nevis potenciāli ļaunprātīgu rīcību.Pēriens šajā gadījumā tika definēts kā pļauka uz sēžamvietas vai ekstremitātēm.

Daktere Geršofa konstatēja, ka pētījumā tika secināts – pēršana tiek atzīta par ļoti neefektīvu veidu, kā likt bērniem ievērot vecāku noteikumus. “Mēs atklājām, ka pēriens netika saistīts ar ātrāku un ilgāku noteikumu ievērošanu, kas ir pārsvarā vecāku paredzēts rezultāts, kad viņi nolemj sodīt savus bērnus,stāsta Geršofa.

Papildus tam ciest var arī paši vecāki. Pētījumā tika norādīts, ka tiem pieaugušajiem, kuri regulāri per savus bērnus, ir lielāka iespēja ciest no garīgās veselības problēmām un uzvesties pret sociāli pieņemtajām normām.

UNICEF ziņojumā konstatēts, ka lielākajā daļā valstu vismaz 70% bērnu tiek pērti vismaz reizi mēnesī. Geršofas apkopotie dati liecina, ka pērienu biežums ir tikpat svarīgs kā fakts, ka tas ir izdarīts kaut vienu reizi. Jo biežāk bērns tiek pērts, jo lielāka rodas iespēja, ka negatīvas garīgās sekas tiks radītas kā bērnam, tā arī vecākam.

Mēs kā sabiedrība pērienu uztveram kā fizisku bērna sodīšanu. Tomēr mūsu pētījums pierāda, ka pēriens ir saistīts ar tādiem pašiem negatīviem rezultātiem, kā citas vardarbīgas darbības, tikai nedaudz mazākā mērā.”

Saistītās tēmas: bērniPēršanaVecāki

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube