Nodokļi – maksājumi, ko obligātā formā valstij nomaksā juridiskā un fiziskā persona – uzņēmumi, organizācijas, iedzīvotāji.

Visiem ir jāmaksā nodokļi. Taču tas nenozīmē, ka tie, kuri tos ir maksājuši, saņems kaut ko pretī.

Kāpēc?

Nodokļi ir nepieciešami: ar to palīdzību valdība ietekmē dažādus ekonomiskus un politiskus procesus. Tie palīdz attīstīt dažāda virziena nozares, ietekmēt uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, regulēt valsts budžetu.

 

Nodokļi dalās :

Tiešie – nodokļi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašumi) pieder vai attiecināmi uz pašu nodokļa maksātāju.

  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  • Uzņēmuma ienākuma nodoklis;
  • Nekustamā īpašuma nodoklis;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  • Izložu un azartspēļu nodoklis;
  • Dabas resursu nodoklis.

 

Ir arī valsts nodeva, ko var uzlikt pašvaldība, taču to mēs neaizskarsim.

 

Sāksim no paša sākuma.

Jūs esat paraugpilsonis, kurš cītīgi nostrādā savas astoņas stundas dienā un saņem par to godīgi nopelnītu atalgojumu. Ņemsim par piemēru – 400 eiro neto algu.

Saņemot algu bankas kontā, darbinieki jūtas gandarīti. Taču viņi zina, ka darba devējam jāapmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 33,09 un 23% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas  ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus – pensija, pabalsti, apdrošināšana.

Saņemot uz rokas 400 eiro, īstenībā jūs nostrādājat par 292 eiro vairāk.

 

 

qqq

 

Taču tie nav vienīgie nodokļi, no kuriem mums nākas šķirties. Eksistē vēl arī Netiešie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Īpašība ir tāda, ka šos nodokļus pilnībā “pārnes” uz patērētāju, ietverot patēriņa preces vai pakalpojuma cenā.

Kad jūs nolemjat kaut ko nopirkt, sākot ar maizes klaipu un beidzot ar televizoru, jūs arī maksājat nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN ),  akcīzes, muitas, vieglo automobiļu un motociklu vai elektroenerģijas nodokļu veidā.

Pievienotās vērtības nodoklim ir trīs likmes: 21%, 12%, 0%. Sīkāk ar tām var iepazīties šeit.
Akcīzes nodoklis arī ir netiešais nodoklis, kas 100% nonāk valsts budžetā, un tā  mērķis ir ierobežot kaitīgo vielu patēriņu.
Akcīzes preces – alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums.

Ņemsim par piemēru vīna pudeli, kuras cena veikala plauktā  norādīta 5 eiro.  Tās reālā cena ir 4,13 eiro (mīnus PVN un akcīzes nodoklis). Sanāk, ka par katru šādu vīna pudeli mēs pārmaksājam 91 centu. To var pārbaudīt šeit, savukārt balstoties uz 2016. gada datiemLatvijā viens iedzīvotājs gada laikā vidēji izdzer 10 litrus vīna.  Gada beigās iznāk labs rezultāts.

 

 

 

vid.gov.lv

Protams, ka ne katrs Latvijas iedzīvotājs lieto alkoholiskos dzērienu, taču ar nodokli apliekamais objekts ir arī bezalkoholiskie dzērieni — ūdens un minerālūdens ar cukuru, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie bezalkoholiskie dzērieni, kā arī augļu un dārzeņu sulas un nektārs, kafija — malta vai nemalta, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez tā.

Bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem) nodokļa likme ir 7,40 euro

Kafijai (par 100 kilogramiem) nodokļa likme ir 142,29 euro

Galu galā sanāk, ka, pavisam nemanot, mēs pa kapeikām atdodam valdībai krietnu summiņu, kas sakrājas no neredzamajiem sīkumiem, un tas ir, nepieminot komunālo rēķinu apmaksu. No visa tā, ko mēs iegādājamies savā īpašumā, valsts nemanāmi iekasē centus, kas rezultātā pārvēršas par simtiem un tūkstošiem eiro.

Un ir pilnīgi vienalga, cik nopelna cilvēks – 400 eiro vai 1000, PVN likme visiem ir vienāda – 21%. Taču, ja ieskatās šajās shēmās dziļāk, tad sanāk, ka kopumā gandrīz pusi no savas algas mēs atdodam, maksājot par nodokļiem.

Protams, ka nodokļus ir jāmaksā un jāsaprot, ka tas ir arī mūsu pašu labā. Mēs taču vēlamies dzīvot valstī ar labiem ceļiem, medicīnu, izglītību, pensiju. Nodokļi ir domāti, lai garantētu mūsu valsts infrastruktūras un attīstības uzlabošanu, kā arī iedzīvotāju dzīves atvieglošanu.

Taču nodokļu lielāka problēma nav to maksāšana, bet gan fakts, ka cilvēki atdod naudu – nemanot.

Piemēram, spilgts piemērs ir minimālās algas pacelšana par 10 eiro, kas katram mums nozīmē, ka pelnam par aptuveni 3 eiro mazāk, nekā līdz šim, kad minimālā alga bija 370 (pašlaik 380). Kādēļ, paceļot minimālo algu, sanāk, ka maksājam vairāk valstij un nopelnam mazāk?

Latvijā vienkāršajai tautai ar mazām algām ir pārāk liela nodokļu nasta – tieši viņiem uz rokas paliek vismazāk. Baltijas valstu kontekstā Latvijā mazām algām (530 eiro pirms nodokļiem) nodokļu slogs ir gandrīz 29%, kamēr Lietuvā ar tādu pašu algas summu – 20%.

Taču pēc dāsnās finansēšanas, ar ko mēs sponsorējam valsti gada garumā, beigās VID kaut ko arī cenšas mums atgriezt neapliekamā ienākuma atmaksas veidā un tikai tiem, kuri ir iesnieguši gada ienākuma deklarāciju, savukārt tiem, kuri neiesniedz – par tiem neviens nedomā vai – pat pretēji, cenšas vēl kaut ko pieprasīt. Bez tam VID vēl nereti kavējas, lai gan mums kā nodokļu maksātājiem par kavējumu jāmaksā soda naudas…


 

Saistītās tēmas: Algaanalītikanodokļi

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube