Domājot par nākotnes karjeras iespējām, ļoti daudz jauniešu pēc pamatskolas beigšanas neizvērtē savu potenciālu, intervijā pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Viņa atzīmēja, ka jauniešu bezdarbs Latvijā pret kopējo reģistrēto bezdarbnieku skaitu nav liels – 7-8%. “Eiropas kontekstā Latvija noteikti nav problemātiskākā valsts, kur būtu ļoti izteiktas jauniešu bezdarba problēmas. Šī gada sākumā 6164 jeb 7,7% no bezdarbnieku kopskaita bija jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Savukārt 15 336 jeb 19,2% no bezdarbnieku kopskaita bija bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem,” informēja Simsone un precizēja, ka statistiski jaunieši bezdarbnieki ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Taču NVA īsteno arī Eiropas Savienības fondu projektu “Jauniešu garantijas”, kura vairākos atbalsta pasākumos var iesaistīties bezdarbnieki un darba meklētāji vecumā līdz 29 gadiem.

NVA direktore norādīja, ka jaunieši aktīvi iesaistās NVA piedāvātajās apmācību programmās. “Protams, gadījumi ir ļoti dažādi. Atšķiras gan intereses, gan vēlmes. Tomēr kopumā jaunieši labprāt izmēģina dažādas iespējas. Jaunieši ļoti novērtē iespēju iegūt praktisko pieredzi tad, kad ir ieguvuši profesiju,” sacīja Simsone.

Ņemot vērā, ka jauniešiem, kuri ir ieguvuši izglītību, bieži vien šķērslis atrast darbu ir pieredzes trūkums, NVA īsteno atbalsta pasākumu “Pirmā darba pieredze”. “Mēs ar zināmu subsīdiju motivējam darba devēju ļaut jaunietim konkrētajā uzņēmumā iegūt pirmo darba pieredzi,” paskaidroja NVA direktore, taču atzina, ka aģentūras speciālistiem ir jāpieliek zināmas pūles, lai ieinteresētu uzņēmējus un parādītu ieguvumus, kas uzņēmējam būs, iesaistoties šajā programmā.

“Tas ir sadarbības un komunikācijas jautājums, kā mēs to organizējam. Darba devējs, kas ar mūsu finansiālu atbalstu palīdz izglītotam jaunietim iegūt pirmo darba pieredzi, pats arī ir ieguvējs, jo piesaista savam uzņēmumam jaunu un perspektīvu darbinieku,” uzsvēra Simsone.

Eiropas Savienības fondu projekts “Jauniešu garantijas” piedāvā arī citas nodarbinātības iespējas jauniešiem bezdarbniekiem – gan subsidēto darba vietu izveidi pie darba devējiem, gan darbu sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās. Jauniešiem tiek piedāvātas arī apmācības iespējas – profesionālā apmācība, neformālās izglītības programmu apguve, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi – īsie kursi, lekcijas, semināri. Simsone uzsvēra, ka mācības sekmīgi pabeigušo jauniešu īpatsvars ir augsts – tie ir 99,4%. “Pirms klientus iesaistām apmācību programmās, mēs rūpīgi viņus izvērtējam. Ikviens, kurš iesaistījies jauniešu apmācību programmās, saņem ikmēneša stipendiju. Mēs klientiem norādām, ka atbildība iestāsies mirklī, ja apmācības netiks pabeigtas neattaisnojošu iemeslu dēļ – būs jāatmaksā valstij gan saņemtā stipendija, gan mācību maksa. Taču nedomāju, ka tas ir galvenais motivators, kāpēc jaunieši izvēlas pabeigt apmācības,” norādīja NVA direktore.

Viņa arī pastāstīja, ka, atbilstoši NVA statistikas datiem, samazinās gan jauniešu bezdarbnieku skaits absolūtos skaitļos, gan īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā. Jaunieši darba tirgū iekļaujas labāk nekā citu mērķa grupu pārstāvji, piemēram, bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem.

Pēc Simsones teiktā, galvenie iemesli, kas traucē jauniešiem iekārtoties darbā, ir darba pieredzes trūkums un darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis. Tāpat viens no iemesliem ir nepareizi izvēlēta profesija. “Diemžēl ļoti daudz jauniešu pēc pamatskolas beigšanas neizvērtē savu potenciālu. Attiecīgajā vecumā viņš ir gana apjucis, lai varētu saprast, kādu profesiju izvēlēties, ko gribētu darīt dzīvē. Pareizi būtu, ja profesionālā orientācija veidotos jau pamatskolas laikā. Tas ir ļoti diskutabls jautājums – jauniešu spēju novērtēšana, vai daudziem no viņiem būtu jāmācās vidusskolā vai tomēr lietderīgāk būtu apgūt profesiju,” atzīmēja aģentūras vadītāja.

Visbiežāk bez darba ir jaunieši ar pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību, un tikai tad seko jaunieši ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību. Daļa jauniešu ir pat bez pamatizglītības. “Satraucoši, ka daļa jauniešu ir pat bez pamatizglītības, un tā ir no ekonomiski attīstītajiem centriem attālināto Latvijas vietu liela problēma. Viņu iespēja profesionālajā dzīvē iekļauties ir diezgan ierobežota. Tad, kad mēs tikko sākām īstenot Eiropas Savienības fondu projekta “Jauniešu garantijas” atbalsta pasākumus, bieži sastapāmies ar jauniešiem, kuriem ir salīdzinoši neliels vecums – ap 20 gadiem -, bet nav pabeigta pamatskola un ir jau bērni. Līdz ar to bija jautājumi, ko darīt šādā situācijā, kad ir jau grūtības atgriezties izglītības iestādē, iesaistīties mūsu pasākumos, jo ir atbildība par bērniem,” stāstīja Simsone, bet uzsvēra, ka tā nav kopējā tendence valstī, bet gan atsevišķi gadījumi.

Saistītās tēmas: jauniešiNVAPamatskola

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube